LLMZA

VPP EKOSOC-LV, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Olaines novada domes Pierīgas forums

Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Olaines novada domes kopīgi organizētais uz uzņēmējdarbības attīstību vērstais Pierīgas forums 2018. gada 27. martā norisinājās Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā (OMTK).

Jāvirzās uz ilgtermiņa uzņēmējdarbību - rezultatīvu un efektīvu

VPP EKOSOC-LV valdītāja Baiba Rivža savā prezentācijā uzsvēra, ka Pierīga nav tikai reģions ap galvaspilsētu, bet plešas no Tukuma līdz Ainažiem. Tajā ir 0,46 miljoni iedzīvotāju ar ekonomikai labvēlīgu dominējošo vecumu 25-49 gadi, ar ātrāko uzņēmumu skaita augšanas tempu Latvijā 2009.-2016. gadā (tieši zināšanu ekonomikas uzņēmumi aug ātrāk par pārējiem), bet ar ievērojami atšķirīgu nodarbinātības līmeni un attiecīgi neto apgrozījumu dažādās vietās - piemēram, ar augstu Mārupes, Ķekavas, Olaines, Ogres, Tukuma novadā un viszemāko Sējas, Jaunpils, Alojas novadā. Ieguldījumus pētniecībā prasošo augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanu arī veiksmīgākajās vietās vairākkārt pārsniedz pakalpojumi, tajā skaitā zināšanu ietilpīgie (KIS, Knowledge-intensive services).

Olaines novada Uzņēmējdarbības atbalsta centra direktore Edīte Alksne uzsvēra, ka iedzīvotājiem ir arī jāpārvar nesadarbošanās ar pašvaldību, kura var sniegt atbalstu uzņēmējiem un investoriem, piemēram, grantu programmas "Iedvesma", Zemgales reģiona Kompetenču centra,  NĪN atlaižu, LIAA Biznesa inkubatora veidā.

Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš kā risināmos jautājumus Pierīgas, Rīgas metropoles areāla attīstībai un uzņēmējdarbības izaugsmei izcēla: pārvaldība, t.sk. vienota izpratne par iekšējo telpu (Rīgai piegulošās un tuvākās teritorijas) un ārējo telpu (Tukuma, Jelgavas, Ogres, Siguldas un Limbažu novada pašvaldības un tuvākās teritorijas), pētnieciski analītiskā bāze, sadarbība, kopprojekti, finansēšanas mehānismi; starptautiskā konkurētspēja, t.sk. mārketings un zīmolvedība, komplekss tūrisma piedāvājums, ražošana metropolē ar atbilstīgu infrastruktūru; urbānās izplešanās un vienlaidus apbūves ierobežošana; transports un mobilitāte; publiskie pakalpojumi; dabas vide, t.sk. zaļo un zilo teritoriju saglabāšana.

Biznesa augstskolas "Turība" Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe pievērsās mūsdienu uzņēmējdarbības izaicinājumiem - mainīga ārējā vide, digitalizācijas attīstība, eksporta veicināšana, zināšanu uzņēmējdarbība, ražošanas procesu transformācija, attālinātais darbs u.c. "Jaunajā pasaulē" realitāte ir mākslīgais intelekts, roboti, 4D printēšana un biznesam ir jāvirzās roku rokā ar zinātni.

OMTK direktora vietniece Marita Strādere informēja, ka izglītības iestādē 2017. gadā ir uzsākts un līdz 2020. gadam norisināsies ES projekts studiju mācību vides uzlabošanai, galvenais, notiks laboratoriju modernizācija. Tas ir ļoti būtiski, lai sagatavotu kvalitatīvus speciālistus arī Olainē izvietotajām ražotnēm, t.sk. farmaceitisko un ķīmisko vielu ražošanas uzņēmumiem.

Augsto tehnoloģiju ražošanā nepieciešamākās ir eksaktās un tehniskās zināšanas

Foruma diskusiju daļu uzsāka sterilo farmaceitisko produktu ražošanas privātuzņēmuma SIA "PharmIdea" valdes loceklis Vitālijs Skrīvelis, ka Latvijas zinātnieki ir ļoti gudri sintēzē, kas apvienojumā ar ārzemnieku ražošanas organizēšanas prasmēm ļāva 2005. gadā izveidot šo veiksmīgi strādājošo firmu: šobrīd 70 darbinieki, produkcijas eksports uz 24 valstīm un 5,5 milj. eiro apgrozījums. Uzņēmumā par mērķi izvirzīta darba efektivizēšana un produktivitātes celšana, turklāt tas panākams vairākkārtīgā apjomā, lai sasniegtu "normālos" 200-250 tūkstošus eiro uz nodarbināto gadā līdzšinējo 80 tūkstošu vietā, kas nozīmētu arī augstākas algas, tagad pie konveijera varot nopelnīt 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Diskusija izvērtās par eksakto priekšmetu mācīšanu skolā, līdzšinējā praksē saredzot draudus vēl lielākam darbaspēka trūkumam augsto tehnoloģiju ražošanā, kur nepieciešamākās ir tieši eksaktās un tehniskās zināšanas. Pēc V. Skrīveļa domām, kāda zināšanu ekonomika ar vietējo darbaspēku var attīstīties, ja no 12000 vidusskolas absolventu ķīmijas un fizikas eksāmenu kārto pustūkstotis un nepilns tūkstotis?! Vidusskolā eksāmeniem šajos priekšmetos jākļūst par obligātiem, diagnosticējošus pārbaudes darbus veicot jau pamatskolas līmenī. Protams, nepieciešami arī prasmīgi šo priekšmetu skolotāji. Pašiem uzņēmējiem aktīvāk jāpopularizē, kādi speciālisti tiem nepieciešami, lai notiek "spiediens" uz vecāku un bērnu domāšanu - inženieriem ir nākotne!

LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe uzsvēra valsts politikas veidotāju atrautību no dzīves realitātes daudzos gadījumos, rezultātā veidojoties divām paralēlām informācijas un rīcības telpām un nelietderīgiem līdzekļu tēriņiem. Kā viens no piemēriem tika minēts reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns. Daudz vērtīgāk tam paredzētos līdzekļus būtu investēt izglītībā un zinātnē.