LLMZA Pārtikas un veterinārmedicīnas zinātņu nodaļas vadītāja
Dr.sc.ing. Anita Blija
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Telefons: 63005647
Pārtikas tehnoloģijas zinātņu nodaļa (1992 – 2005)
Nodibinot LLMZA 1992. gada 4. jūnijā, tās struktūrā tika izveidota Pārtikas tehnoloģijas nodaļa. Tās vadību uzticēja vienam no LLMZA dibinātājiem – LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras vadītājam profesoram, Dr. sc. ing. E. Jurēvicam (iev. 09. 10. 1992.), kuram bija liela nozīme nodaļas darba izveidošanā, koordinēšanā un veikšanā un kurš vadīja nodaļu līdz 1996. gadam. Pirmie nodaļas biedri, kuri tika ievēlēti, bija LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne, profesore, Dr. sc. ing. I. Melgalve (iev. 09. 10. 1992.) un LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta direktors, profesors, LZA akadēmiķis, Dr. habil. sc. ing U. Viesturs (iev. 09. 10. 1992.), kurš vadīja nodaļas darbu no 1996. gada līdz 2002. gadam. Nodaļu 1994. gadā papildināja divi jauni biedri – Piena un gaļas inženiera centra direktors, Dr. sc. ing. J. Zutis un LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta profesors, LZA akadēmiķis, Dr. habil. biol. M. Beķers, bet 1995. gadā darbību nodaļā uzsāka Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne, docente, Dr. sc. ing. D. Kārkliņa. Kā LLMZA goda doktors Pārtikas tehnoloģijas nodaļā tika ievēlēts ilggadējais LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras vadītājs, Valsts emeritētais zinātnieks, profesors, Dr. habil. sc. ing.
P. Zariņš. Nodaļa skaitliski bija viena no mazākajām un tajā līdz 2000. gadam darbojās tikai 5 biedri un 1 goda doktors.
Neskatoties uz nelielo locekļu skaitu, nodaļas aktivitātes bija nozīmīgas. Šajā laikā tika pamatota pārtikas zinātņu vieta LZP klasifikatorā, sāka darboties Pārtikas zinātņu promocijas padome un kopā ar veterinārmedicīnas zinātņu virzienu tika izveidota profesoru padome.
2002. gadā tika izmainīta LLMZA struktūra un Pārtikas tehnoloģijas zinātņu nodaļa tika apvienota ar Lopkopības un veterinārmedicīnas zinātņu nodaļu, izveidojot Pārtikas un veterinārmedicīnas nodaļu, kuru turpmāk vadīja LU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta „Sigra” direktors, LZA akadēmiķis, LLU profesors, Dr. habil. agr., Dr. med. vet. A.Jemeļjanovs. Profesors U. Viesturs jaunajā LLMZA struktūrā ieņēma viceprezidenta amatu, kuru viņš sekmīgi pildīja līdz 2007. gadam, atbildot par sadarbību ar Latvijas Zinātnes padomi un veicinot starptautisko sakaru attīstību.
No 2001. gada nodaļā pārtikas zinātnes virzienu pastiprināja LU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātniskais potenciāls, kā profesore, Dr. sc. ing. L. Skudra, profesors, Dr. habil. sc. ing I. A.Skrupskis, asoc. profesore, Dr. sc. ing. A. Blija, asoc. profesors, Dr. sc. ing. M. Ruciņš, profesore, Dr. sc. ing. R. Galoburda, profesore, Dr. sc. ing. I. Ciproviča un LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta „Sigra” vadošā pētniece, Dr. sc. ing. V. Šterna. Par LLMZA goda doktori 2010. gadā tika ievēlēta LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore, Valsts emeritētā zinātniece Dr. habil. sc. ing. L. Dukaļska.
Atzīstamākā darbība šajā posmā saistās ar pārtikas zinātnes jaunās zinātnieku maiņas izveidi, nodrošinot pēctecību pētījumos un veidojot pārtikas zinātni un ražošanu republikā atbilstoši pasaules zinātnes attīstības tendencēm un līmenim.
Neapšaubāms ir fakts, ka cilvēki uzturā vēlas lietot augstas kvalitātes, nepiesārņotu un veselīgu pārtiku. Latvijas lauksaimniecības un pārtikas sektora uzņēmējiem pēc pievienošanās Eiropas Savienībai, lai saglabātu savu vietu vietējā pārtikas tirgū un spētu paaugstināt savas eksporta iespējas, nepieciešams nodrošināt un paaugstināt augstu kvalitātes līmeni, ņemot vērā arvien pieaugošās patērētāju prasības, konkurenci, stingrās vides un dzīvnieku labturības prasības, nepārtrauktas enerģētisko un citu resursu sadārdzināšanos. Vienlaikus ir nepieciešams samazināt ražošanas izmaksas un paaugstināt darba ražīgumu.
Šajos apstākļos ir nepieciešami zinātniski pētījumi, kas sniegtu ieteikumus gan uzņēmējiem, gan valsts ierēdņiem, gan profesionālo organizāciju pārstāvjiem kvalitātes pilnveidošanai un nodrošināšanai.
Ir svarīgi atcerēties, ka jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts „Sigra” (tobrīd ZPI „Sigra”) veica pētījumus par dzīvnieku izcelsmes pārtikas izejvielu (piens, gaļa, olas) piesārņotības līmeni ar smagajiem metāliem un pesticīdiem. Jāuzsver, ka tas tika veikts, pirms visu Eiropu satrauca skandāli par polihlorbifenolu un it īpaši dioksīna paaugstinātu koncentrāciju atsevišķos pārtikas produktu veidos. Tas norāda uz to, ka ZI „Sigra” zinātniski laikus prognozēja pārtikas zinātnes aktualitātes un akcentus, kurus zinātniekiem jau pēc neilga laika izvirzīja liela daļa Eiropas valstu iedzīvotāju, kurus ietekmēja gan iepriekš minētie skandāli, gan sīkāki incidenti saistībā ar pārtikas kvalitāti dažādās valstīs.
Šiem incidentiem pamatā bija ne tikai pārtikas ķīmiskā, bet arī bakteriālā piesārņotība. Līdz sabiedrības apziņai nonāca ļoti plaša informācija ne tikai par pārtikas drošību, bet arī par to, cik liela ietekme uz cilvēka veselību ir pārtikā esošajām bioloģiski aktīvajām vielām. Šī informācija radīja sabiedrības pasūtījumu zinātniekiem veikt padziļinātus pētījumus par pārtikas izejvielu un produktu kvalitāti, nosakot ne tikai vispārpieņemtos kvalitāti raksturojošos rādītājus, bet arī, piemēram, aminoskābes, nepiesātinātās taukskābes, karotinoīdus, vitamīnus, mikroelementus, holesterīnu u.c. pārtikas sastāvā esošos komponentus. Risinot izvirzītās problēmas, pētnieciskajā darbā aktīvi iesaistījās LLMZA locekļi - prof. A. Jemeļjanovs, vad. pētnieki I. Zītare, J. Mičulis, I. Konošonoka, V. Šterna.
Šie zinātnieki arī pašreizējā periodā aktīvi piedalās ESF projektu īstenošanā:
1. “Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta “Sigra” atpazīstamības un starptautiskās sadarbības veicināšana”, Nr. 2DP/2.1.1.2.0/10/APIA/VIAA/016;
2. „Inovatīvu putnkopības produktu ieguve, izmantojot mērķtiecīgas lopbarības sastāvdaļas uz mežizstrādes atlieku bāzes”, Nr. 2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/034;
3. „Jaunu barības līdzekļu izstrāde cūkkopības un putnkopības nozaru produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanai”, Nr. 2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/099.
Nozīmīgs ir viņu ieguldījums Valsts pētījumu programmu sadaļā: projekts Nr. 4 „Dzīvnieku ģenētisko, fizioloģisko un bioķīmisko pazīmju izpēte augsti kvalitatīvas, veselīgas un drošas dzīvnieku izcelsmes pārtikas ieguvei”, 2006 – 2009; 3.3. apakšprojekts „Augstvērtīgas briežkopības produkcijas ieguve ilgtspējīgas saimniekošanas apstākļos”, 2010 - 2013.
LLMZA locekļi aktīvi piedalījušies un turpina strādāt pie LZP finansēto projektu izstrādes.
Protams, ka augstas kvalitātes drošas un veselīgas dzīvnieku izcelsmes pārtikas izejvielas var iegūt tikai no veseliem dzīvniekiem, tāpēc jāuzsver veiksmīgā LLMZA locekļu LLU ZI „Sigra” un LLU Veterinārmedicīnas fakultātes zinātnieku sadarbība dzīvnieku nelipīgo slimību pētniecības jomā. Īpašu interesi izraisa pētījumu virzieni, pie kuriem strādā prof. E. Birģele Preklīniskā institūta pētījuma pamatvirzienā „Gremošanas sistēmas fizioloģisko, patofizioloģisko un morfofunkcionālo procesu izmaiņas dzīvnieku postnatālajā ontoģenēzē un to ietekme uz iegūstamās produkcijas kvalitāti”, kura ietvaros tika pētīts gastrohepato-duodenālās sistēmas funkcionālā dinamika dažāda vecuma kazām saistībā ar gremošanas trakta invāziju un šo procesu nozīmīgumu kvalitatīvas produkcijas ieguvē. Savukārt prof. A. Mugurēvičs - „Gremošanas orgānu morfofunkcionālā attīstība postnatālajā ontoģenēzē netradicionālajiem produktīvajiem dzīvniekiem Latvijā saistībā ar to veselību un labturību”, „Āfrikas strausa (Struthio camalus var. domesticus) kuņģa un tievās zarnas morfofunkcionālais raksturojums perinatālajā ontoģenēzē”.
Aktuāli ir pētījumi par mazajiem dzīvniekiem, jo mazo dzīvnieku skaits (suņi, kaķi u.c.) valstī strauji pieaug. Šis pētījumu virziens sasistīts ar mazo dzīvnieku (galvenokārt suņu) atsevišķu orgānu fizioloģisko procesu likumsakarību un to izmaiņu patogēnisko izpēti.
Tiek turpināti pētījumi veterinārajā anestizioloģijā - būtiska pētījumu daļa veltīta veterinārmedicīnā vispārējās anestēzijas sasniegšanai suņiem plaši izmantoto premedikācijas līdzekļu atropīna sulfāta un acepromazīna maleāta, kā arī narkozes līdzekļu ketamīna hidrohlorīda un diazepāma ietekmes izpētei uz acs fizioloģiskiem parametriem.
LLMZA īstenie locekļi ir veicinājuši pārtikas zinātnes attīstību vairākos virzienos, kas saistīti ar jaunu veselīgāku produktu un to tehnoloģijas izstrādi un pārtikas drošības apstākļu izpēti. Pilnīgi jaunu virzienu pārtikas zinātnē ir attīstījusi LLMZA goda locekle, profesore, Dr. habil. sc. ing. L. Dukaļska, kas pievērsusies pārtikas iepakošanas un uzglabāšanas jautājumiem un kuras aktīvas darbības rezultātā, apgūstot ERAF fondus, ir izveidota zinātniski pētnieciskā laboratorija pārtikas produktu iepakošanas problēmu risināšanai. Nodaļas biedri akadēmiķa, prof. M. Beķera vadībā aktīvi ir popularizējuši veselīga uztura jautājumus. Vēl joprojām AS “Rīgas piena kombināts” ražo un piedāvā patērētājiem akadēmiķa, prof. M. Beķera vadībā izstrādāto pirmo polifunkcionālo uzturlīdzekli „Auzu biolacto” .
Vairākums ar pārtikas zinātni saistītie nodaļas biedri – prof. R. Galoburda, prof. I. Ciproviča, prof. L. Skudra, prof. L. Dukaļska, asoc. prof. A. Blija, prof. D. Kārkliņa, asoc. prof. D. Kunkulberga, kā arī jaunie zinātnieki T. Rakčejeva, S. Kampuse, S. Muižniece-Brasava, I. Mūrniece, Z. Krūma, E. Straumīte - aktīvi darbojas dažādos projektos. Tie ir: 5. Ietvara EK finansēti starptautiski projekti „Recyclabe and Biodegradable Eco-Efficient Packaging Solutions for the Food Industry” un „Assimilation and Standartisation of Environmentally friendly Packaging Technologies within the Food Industry”, kā arī ES 6. Ietvara SSA projekts SAFEFOODNET, Eureka projekts „Antimikrobiālas iedarbības pienskābes baktēriju ierauga izmantošana maizes ražošanā”, Ziemeļvalstu finansēts projekts par siera kvalitātes pilnveidošanas iespējām, kā arī LZP finansētie grantu, sadarbības projekti. Zinātnieki aktīvi iesaistījušies VPP programmu izstrādē.
Par sasniegtiem rezultātiem ir ziņots starptautiskos kongresos un konferencēs Korejā, Austrijā, Zviedrijā, Dānijā, Spānijā, Lietuvā, Portugālē, Lietuvā, Francijā, Kanādā u.c. un vietējās konferencēs, II un III Pasaules latviešu zinātnieku kongresos. Par ikgadēju pasākumu ir kļuvusi starp Baltijas republikām organizētā „FOODBALT” jauno zinātnieku un doktorantu konference, kuras sarīkošanā aktīvu dalību ņem profesore R. Galoburda. Iegūtie dati un rezultāti ir publicēti vairāk nekā 100 dažādos nozīmīgos ar pārtikas zinātni saistītos periodiskos izdevumos un zinātnisko konferenču materiālos gan Latvijā, gan ārzemēs. Nodaļas biedri prof. R. Galoburda, prof. L. Dukaļska, prof. I.Skrupskis ir reģistrējuši un uztur vairākus Latvijas Republikas patentus par dažādu paņēmienu lietošanu pārtikas produktu izgatavošanā. Taču finansējums pārtikas zinātnes nozarei un tās attīstībai joprojām ir zems salīdzinājumā ar citām lauksaimniecības zinātnes nozarēm.
Nostiprinājusies arī laba zinātniska sadarbība kopēju pārtikas zinātņu jautājumu risināšanā starp LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultātes un LU Bioloģijas fakultātes zinātniekiem, kuri ir LLMZA nodaļu biedri, strādājot pie valsts nozīmes programmām, kā arī veidojot kompleksas maģistrantūras programmas ar mācību spēku apmaiņu un savstarpēju lekciju, studiju kursu pasniegšanu. Lielu ieguldījumu šīs sadarbības veidošanai un veicināšanai ir devis LLMZA loceklis, LZA īstenais loceklis, profesors U. Viesturs.
Ir izdotas arī vairākas grāmatas, kuras veidojuši Pārtikas un veterinārmedicīnas zinātņu nodaļas biedri, kā prof. L Dukaļska, prof. R. Galoburda, asoc. prof. M. Ruciņš, prof. I. Ciproviča, prof. D.Kārkliņa. Visjaunākās grāmatas „Maizes ražošanas tehnoloģija” galvenā autore ir LLMZA locekle D. Kunkulberga. Nodaļas biedri prof. R. Galoburda, prof. A. Blija, prof. L. Skudra un prof. D. Kārkliņa piedalījās zinātniskās monogrāfijas “Riski lauksaimniecībā un privātajā mežsaimniecībā” veidošanā. Par monogrāfiju ir piešķirta veicināšanas balva konkursā „Sējējs”. Bulgārijā, prof. M. Drinova akadēmiskajā izdevniecībā 2010. gadā iznāk prof. U. Viestura un viņa tuvāko kolēģu sarakstītā grāmata „Contemporary approaches to modelling, optimisation and control of biotechnological processes”, un tās oficiālo recenzentu vidū ir LZA īstenā locekle, prof. D. Kārkliņa.
Zinātniskā personāla ar augstāko zinātnisko kvalifikāciju sagatavošana pārtikas zinātnē pēdējo 10 gadu laikā kļuvusi par vienu no pamatjautājumiem, kura risināšanā aktīvi iesaistījušies arī nodaļas biedri. Viņu vadībā šajā laikā ir aizstāvēti vairāk nekā 10 promocijas darbi. Par vairākiem no tiem ir piešķirti konkursa „Sējējs” laureātu diplomi. Te jāmin Kristīnes Ramanes promocijas darbs „Vakuumiepakojumā termiski apstrādātu broilera un vistas gaļas produktu kvalitātes novērtējums”, izstrādāts prof. R. Galoburdas vadībā, un Allas Miķelsones promocijas darbs „Netipisko pienskābes baktēriju ietekme siera nogatavināšanā” , izstrādāts prof. I. Ciprovičas vadībā. LLMZA, LLU un ”Hipotēku bankas” balvu (atzinības rakstu) zinātnē jaunajiem zinātniekiem saņēma Vita Levkāne par promocijas darbu “Augsta riska pārtikas produktu kvalitātes izvērtējums Sous vide iepakojumā”, kas izstrādāts jaunās zinātnieces S. Brasavas-Muižnieces vadībā un kura izstrādi konsultēja prof. L. Dukaļska. Ļoti nozīmīgs jaunās maiņas audzināšanai ir ESF projekts (aktivitātē “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”) „Pārtikas nozares zinātniski pētnieciskās grupas izveide” (1DP/1.1.1.2.0./09/APIA/VIAA/122, 01. 01. 2010. - 31. 12. 2012.), tā vadītāja ir jaunā zinātniece, vadošā pētniece, Dr. sc. ing. E. Straumīte. Pašreiz doktora studiju programmā „Pārtikas zinātne” studē 18 doktoranti.
LLMZA Pārtikas un veterinārmedicīnas zinātņu nodaļas pētnieki, kā prof. I. Skrupskis, asoc. prof. M. Ruciņš, prof. R. Galoburda, ir Starptautiskās Aukstuma akadēmijas locekļi; prof. I. Ciproviča - EFSA eksperte; D. Kunkulberga – DLG eksperte (Vācijas lauksaimniecības organizācijas Pārtikas produktu sensorās vērtēšanas eksperte). Vairāk nekā 10 gadus prof. D. Kārkliņa ir bijusi Latvijas COST pārstāvis ES „Agriculture, biotechnology and Food Science” komisijā.
Nodaļas biedri aktīvi sadarbojas ar ražotājiem un profesionālajām biedrībām, kā Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Maiznieku biedrība, Latvijas Iepakojuma asociācija, Pārtikas rūpniecības federācija, piedaloties pārtikas rūpniecībā strādājošo kvalifikācijas celšanā un iesaistoties ražošanai būtisku jautājumu risināšanā. Nodaļas biedri ir daudzu LR ZM Pastāvīgo komisiju locekļi.
Nākotnes ieceres ir saistītas ar Pārtikas tehnoloģijas fakultātes jaunā korpusa izveidi, kura celtniecībai un modernu iekārtu iegādei ir piesaistīti Eiropas Savienības līdzekļi un kas paplašinās iespējas aktīvāk iesaistīties starptautiskos pētījumus, kā arī sekmīgi nodrošinās jauno zinātnieku piesaisti pētījumu veikšanai. Jaunās zinātnieku maiņas audzināšana joprojām paliek viens no galvenajiem LLMZA ar pārtikas un veterinārmedicīnas zinātni saistīto īsteno locekļu uzdevumiem. Aktīva iegūto pētījumu rezultātu publicēšana un referēšana konferencēs un Latvijas un LLMZA vārda nešana pasaulē tuvāko 10 gadu laikā būs atkarīga no īsteno locekļu finansiālajām iespējām.
LLMZA Pārtikas un veterinārmedicīnas zinātņu nodaļa ir viena no lielākajām LLMZA nodaļām un katru gadu tās locekļu skaits palielinās par 1 līdz 2 jaunuzņemtiem biedriem. Domājams, šīs nodaļas darba nozīmīgums arvien pieaugs, jo arvien redzamākas ir sabiedrības rūpes par augsti kvalitatīvas, drošas un veselīgas pārtikas īpatsvara palielināšanu kopējā patēriņā.