LLMZA

Mežzinātņu nodaļa

LLMZA Mežzinātņu nodaļas vadītājs
Profesors, Dr.silv. Tālis Gaitnieks
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Telefons: 26463738

Galvienie zinātniskās pētniecības virzieni
Meža nozare, kas balstās uz vietējiem atjaunojamiem resursiem, ir viena no vadošajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm ar visstraujāko tās attīstību un ievērojamām strukturālām izmaiņām Latvijas neatkarības gados. Tāpēc pētījumi mežzinātnes un koksnes kompleksās izmantošanas jomā ietilpst prioritāro, atbalstāmo tematiku skaitā.
 Saskaņā ar Meža nozares Tehnoloģiskās platformas nostādnēm, meža sektoram 2030. gadā būs galvenā loma Eiropas līdzsvarotā attīstībā, kas balstīta uz konkurētspējīgu, inovatīvu ražošanu un pilnīgu atjaunojamo resursu izmantošanu.
Zinātnisko aktivitāšu vērtējumā visu Latvijas neatkarības periodu var iedalīt trīs atšķirīgos posmos.

  1. No 1992. līdz 1995. gadam nozares zinātnieki un Meža fakultātes docētāji galvenokārt iesaistījās meža politikas, jaunas nozares likumdošanas, nacionālo standartu un meža nozares attīstības programmu (māsterplāna) izstrādē. Ierobežotā finansējuma apstākļos strauji samazinājās nodarbināto zinātnieku skaits gan mežzinātnes institūtā „Silava”, gan Koksnes ķīmijas institūtā. Solidarizēties nolēma Meža fakultātes docētāji, šajā laikā nepretendēja uz niecīgo valsts finansējumu.
  2. No 1995. līdz 2000. gadam vērojamas pozitīvas tendences zinātnisko pētījumu attīstībā. Visas trīs nozares vadošās institūcijas Latvijas Valsts mežzinātnes institūts ‘Silava”, Koksnes ķīmijas institūts un LLU Meža fakultāte kopīgi iesaistījās kompleksā valsts pētījumu programmā „Augstas kvalitātes koksnes un citu meža produktu nepārtrauktas un paplašinātas atražošanas pamatojums Latvijā”, kas skaidroja priedes un egles audžu ražību, stumbra koksnes kvalitāti, fizikālās un mehāniskās īpašības, kā arī anatomisko un ķīmisko uzbūvi.
  3. Trešā perioda sākums ir 2001. gads, kad vadošais kokapstrādes uzņēmums AS „Latvijas Finieris” realizēja savu pozitīvo attieksmi pret meža zinātni, līdzfinansējot kompleksu tirgus orientētu projektu „Bērza koksnes un bērza saplākšņu fizikāli mehāniskās īpašības, atkarībā no koku augšanas apstākļiem un saplākšņu ražošanas tehnoloģijas”. Iesaistoties visām meža nozares zinātniskām institūcijām, tika skaidrota zinātnisko, ekoloģisko faktoru un mežsaimniecisko pasākumu ietekme, stumbra koksnes dimensionālā un kvalitatīvā raksturojuma, kā arī ražošanas tehnoloģiju ietekme uz saplākšņu kvalitātes rādītājiem (krāsu, tekstūru, fizikāliem, mehāniskiem un ugunsizturības rādītājiem).

Tā kā no valsts budžeta atvēlētie līdzekļi mežzinātnei bija nepietiekami, pozitīvi vērtējama Meža attīstības fonda iedibināšana pie Zemkopības ministrijas, lielāko ražošanas uzņēmumu iesaistīšanās tirgus orientēto pētījumu finansēšanā ar Izglītības un zinātnes ministrijas līdzdalību (SIA „Metsalitto Latvia”, SIA „Rīgas meži”, SIA „Wika Wood” u.c.), arī AS „Latvijas valsts meži” iesaistīšanās patstāvīgā zinātnisko pasūtījumu finansēšanā. Tā rezultātā paplašinājās pētījumu tematika, daļa no pētījumiem bija ilglaicīga, kas sevišķi nozīmīgi meža bioloģisko jautājumu skaidrošanai. Izmantojot šos finansējuma avotus tika risināti vairāki nozares attīstību virzoši temati.
Meža selekcijas un ģenētikas jomā izvērtēti iepriekšējā selekcijas posmā ierīkoto pēcnācēju pārbaudes stādījumi, saimnieciski nozīmīgām koku sugām izstrādāta selekcijas darbu attīstības programma 30 gadu periodam, attīstīta un ieviesta veģetatīvā pavairošanas metode meža reproduktīvā materiāla ražošanai, uzsākta molekulāro marķieru metodes izmantošana populāciju ģenētiskās struktūras izpētē un hibridizācijas pakāpes noteikšanā (J. Baumanis, Ā. Jansons, D. Ruņģis u.c.).
Meža atjaunošanā risināti jautājumi par dažādu koku sugu piemērotību mazvērtīgo lauksaimniecības zemju apmežošanā, kā arī apmežošanas tehnoloģiju ietekmi uz koku augšanas gaitu. Veikti pētījumi par kūdras atradņu un grants karjeru rekultivācijas iespējām (M. Daugaviete, A. Laziņa u.c.).
Meža aizsardzībā īpaša uzmanība veltīta lielā priežu smecernieka un maijvaboļu ietekmes ierobežošanai jaunaudzēs, mizgraužu izplatības dinamikas skaidrošanai, saistībā ar regulāriem ekstrēmu vēju izraisītiem mežaudžu bojājumiem un sakņu trupes ierobežojošu faktoru izpēti (T. Gaitnieks, A. Šmits u.c.).
Mežkopības jomā īpaši saasinājies jautājums par dažādas biezības egļu tīraudžu augšanas gaitu, to novārdzināšanās un pat sabrukšanas iemesliem, kā arī egļu bruņuts invāziju (P. Zālītis, Z. Lībiete, A. Lazdiņš u.c.).

Vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par meža un koksnes resursu iespējami precīzu novērtējumu, ikgadējo ciršanas apjoma pamatojumu un sagatavoto kokmateriālu tilpuma uzmērīšanu. Šai jomā pozitīvi vērtējama meža resursa statistiskās inventarizācijas rezultātā iegūtais datu apjoms, kas izmantojams ne tikai koksnes resursu vērtēšanā, bet arī pētījumos par resursu kvalitāti, resursu dinamiku un potenciāliem izmantošanas apjomiem. Interesanti pētījumi uzsākti par moderno, attālās zondēšanas metožu izmantošanu koksnes resursu novērtēšanā un meža sanitārā stāvokļa izmaiņu uztveršanā (D. Dubrovskis, J. Jansons, J. Zariņš u.c.).
Sakarā ar apaļo kokmateriālu automatiskās uzmērīšanas metožu plašu lietošanu radās aktuāla nepieciešamība noskaidrot saimnieciski nozīmīgām koku sugām mizas biezuma un tilpuma izmaiņu likumsakarības, kokmateriālu raukumu ietekmējošos faktorus un pamatot atbilstošas matemātiskās funkcijas, kā arī sastādīt tilpuma tabulas. Ar šo uzdevumu sekmīgi tika galā Meža fakultātes pētnieku grupa (L. Līpiņš, I. Liepa, Z. Sarmulis u.c.).

Sakarā ar mežsaimnieciskās darbības daudzfunkcionālo raksturu, objektu teritoriālo izkliedētību, informācijas apjoma un darbu izpildes ātruma palielināšanos īpaši aktuāls kļūst jautājums par informācijas tehnoloģiju izmantošanu koksnes resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plānošanas un lēmuma pieņemšanas atbalsta sistēmas modeļa izstrādē un pielietošanā. Šai jomā vispirms jāuzteic AS „Latvijas valsts meži” lielais ieguldījums, ieviešot saimnieciskās darbības plānošanā, ražošanas organizēšanā, kokmateriālu plūsmas uzskaitē inovatīvas datorprogrammas uz atbilstošas datu bāzes.

Zinātniskās aktivitātes šajā virzienā tiek veiktas arī LLU Meža fakultātē, risinot jautājumus par jaunas paaudzes programmnodrošinājuma izstrādi meža apsaimniekošanas plānošanā, mežsaimniecības risku vadības sistēmas izveidē (D. Dubrovskis, I. Liepa, I. Arhipova u.c.).
Savukārt Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā „Silava” sadarbībā ar Zviedrijas mežzinātniekiem tiek risināts jautājums par meža resursu ilgtspējīga, ekonomiski pamatota izmantošanas modeļa izstrādi (J. Donis).

Ar mērķi pilnīgāk nodrošināt meža resursu izmantošanu mežzinātnes institūtā „Silava” izstrādāta metodika enerģētiskās koksnes apjoma novērtēšanā ceļu, grāvju un lauksaimniecības zemju apaugumos. Īstenoti izpētes projekti par energokosnes ražošanu no mežizstrādes atliekām kailcirtēs, kopšanas cirtēs un meža infrastruktūras objektu apaugumos (V. Lazdāns, A. Lazdiņš u.c.).

Ilgstoši, kompleksi pētījumi par koku zaļeņa kvalitāti un pieejamību pārstrādei, kā arī bioloģiski aktīvu vielu ieguves tehnoloģijām tiek veikti profesora M. Daugavieša vadībā („Silava”). Šeit iegūti oriģināli parfimērijā, medicīnā un augu aizsardzībā izmantojami preparāti.

Zinātnisko institūciju sadarbība
Vissekmīgāk zinātnisko kolektīvu sadarbība līdz šim izpaudusies Valsts pētījumu programmu (VPP) izpildē. No 2005. līdz 2009. gadam sekmīgi risinājās sadarbība VPP „Lapu koku audzēšanas pamatojums, jauni produkti un tehnoloģijas”. Programmas izpildē iesaistījās Koksnes ķīmijas institūts, mežzinātnes institūts „Silava” un LLU Meža fakultāte.
Baltalksnis un apse līdz šim tika ieskaitītas maznozīmīgo koku sugu grupā, lai gan tās ir ātraudzīgas, labi dabiski atjaunojas un intensīvajā mežsaimniecībā var iegūt pavisam citu vērtējumu.

Programmas ietvaros izstrādātas rekomendācijas baltalkšņu audžu augšanas gaitas novērtēšanai un audžu kopšanai. Iegūts baltalkšņu un apšu stumbru dimensionālais un kvalitatīvais vērtējums, zaru izmēru saistība ar stumbra caurmēru un kodoltrupes sastopamība atkarībā no koku dimensionāliem rādītājiem.
Noskaidrotas koksnes fizikālās īpašības, izstrādāta termiskās modifikācijas un blīvināšanas tehnoloģija, lai iegūtu materiālus ar uzlabotām bioizturības īpašībām, paaugstinātu formas stabilitāti un virsmas cietību, tādējādi paplašinot šo koksnes pielietošanas jomas būvniecībā un mēbeļu ražošanā.

Pētījuma rezultātā pierādīts, ka no mīksto lapkoku koksnes, mizām un atliekām dziļajā pārstrādē ar hidrolīzes, pirolīzes, tvaika sprādziena, ekstrakcijas tehnoloģijām var iegūt vērtīgus produktus: kompozītmateriālus, saistvielas, farmacētiskos un ķīmiskos produktus, sorbentus, plēvju un siltumizolācijas materiālus. Tas sekmēja šo paņēmienu saslēgšanu vienotā biorafinēšanas shēmā, kur viena procesa atlikumprodukti tiek tālāk izmantoti kā izejmateriāls cita produkta ieguvei. Tas dod iespēju attīstīt bezatlieku tehnoloģiskos procesus.

Šī sadarbība turpinās arī VPP (NatRes), kas ilgst no 2010. līdz 2013. gadam: „Jauni produkti un inovatīvas meža apsaimniekošanas, meža koksnes un nekoksnes produktu ražošanas tehnoloģijas, racionāli izmantojot meža resursus un būtiski palielinot produkcijas pievienoto vērtību”.

Mežzinātnes nodaļas būtiskākās aktualitātes
Mežzinātņu nodaļa par savu galveno uzdevumu uzskata zinātnisko kolektīvu sadarbības veicināšanu, svarīgāko risināmo problēmu akcentēšanu un zinātnisko atziņu popularizēšanu.
Katru gadu tiek rīkota LLMZA prezidija un Mežzinātņu nodaļas izbraukuma sēde – seminārs par meža nozarei aktuāliem tematiem. 2009. gadā tāds seminārs tika rīkots sadarbībā ar Latvijas biomasas asociāciju par „Energokoksnes veidiem, apjomiem un izmantošanas efektivitāti”. Vispirms tika uzklausīti ziņojumi, tad iepazīta koksnes atlieku izmantošana siltuma enerģijas iegūšanai AS „Latvijas Finieris”, atlieku briketēšana, izmantošana pilsētas katlumājā un granulu izmantošana individuālo māju apkurē.
2010. gadā sadarbībā ar mežzinātnes institūta „Silava” zinātniekiem un SIA „Rīgas meži” tika rīkots seminārs par „Mežaudžu vitalitātes, ražības un kvalitātes uzlabošanas pasākumiem”. Šeit tika iztirzātas meža selekcijas aktuālās problēmas un masveida egļu audžu kalšanas iemesli.
Katru gadu Meža fakultātē tiek rīkotas zinātniski praktiskās konferences, kur izraisās diskusijas par veikto pētījumu rezultātiem un ražošanā ieviestām inovācijām.
2009. gadā par godu LLU un Meža fakultātes 70 gadu jubilejai tika sagatavots LLU Rakstu krājums, kur apkopoti meža nozares zinātniskās institūcijās veiktie pētījumi no 2000. līdz 2008. gadam