LLMZA

Inženierzinātņu nodaļa

LLMZA Inženierzinātņu nodaļas vadītājs
Profesors, Dr. sc. ing. Kaspars Vārtukapteinis
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Telefons: 29250437

Galvenie zinātniskās pētniecības virzieni
Inženierzinātņu nodaļa apvieno LLU Tehniskās un Lauku inženieru fakultātes, kā arī LLU aģentūru „Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais insitūts” un „Ūdens un zemes zinātniskais institūts” (pastāvēja līdz 30. 06. 2011.) zinātniekus. Nodaļa savā redzeslokā ir turējusi gan zinātnisko, gan akadēmisko, gan arī inženiertehnisko inženierzinātnes aspektu. Nodaļas ietvaros pagājušajā desmitgadē ir vērtēta: vietējās mašīnbūves situācija un perspektīva; biodīzeļdegvielas ražošanas un izmantošanas situācija; inženierzinātņu zinātnisko laboratoriju attīstības perspektīvas; situācija mazās hidroenerģētikas jomā enerģētikas, vides un īpašumtiesību aspektos; problēmas un risinājumi lauksaimniecības un tehnikas vēsturisko vērtību saglabāšanas jomā; meliorācijas kadastra digitalizācijas risinājumi. Vērtētas arī inženierzinātņu studiju programmu attīstības perspektīvas, to akadēmiskais un tehniskais nodrošinājums.

Plašākā pētniecības joma nodaļas ietvaros ir enerģētika, kurā pētījumi tiek veikti vairākos virzienos. Viens no kuplākajiem pētījumu virzieniem saistās ar atjaunojamajiem enerģijas avotiem, to iegūšanu un pielietošanu. Pētījumu virziens tiek īstenots ESF projekta „Cilvēkresursu piesaiste atjaunojamo enerģijas avotu pētījumiem” ietvaros (vad. prof., Dr. habil. sc. ing. P. Rivža). Projekta ietvaros LLU ir izveidota jauna pētniecības grupa ar doktorantu, maģistrantu un ārvalstu zinātnieku piesaisti, kas risina Latvijā ļoti aktuālu un līdz šim maz pētītu enerģijas iegūšanu no laukaugu biomasas ar anaerobās fermentācijas, biomasas kondicionēšanas un saules starojuma enerģijas izmantošanas tehnoloģijām. Tiks radītas jaunas tehnoloģijas, tehnoloģiskās shēmas un iekārtas enerģijas ieguvei no alternatīviem energoresursiem, kā arī noteikta šo tehnoloģisko risinājumu un iekārtu ekonomiskā efektivitāte. Pētījumi norit trīs darba grupās: „Enerģētisko augu biomasas maisījumu kondicionēšanas darba grupa” (vad. prof., Dr. sc. ing. Ē. Kronbergs), „Saules enerģijas izmantošanas izpētes grupa” (vad. prof., Dr. sc. ing. I. Ziemelis), „Biogāzes ražošanas no biomasas izpētes grupa” (vad. Dr. sc. ing. V. Dubrovskis). Ar atjaunojamās enerģijas jomu ir saistīts arī ERAF projekts „Mehanizācijas līdzekļu izstrāde enerģētisko augu kurināmā kondicionēšanai” (vad. doc., Dr. sc. ing. I. Nulle). Projekta mērķis ir enerģētisko augu granulu un brikešu ražošanas efektivitātes paaugstināšana, izstrādājot prototipus smalcinātājam un mobilajam briketētājam, kā arī energoefektīvas tehnoloģijas biomasas maisījumu kondicionēšanai. Projekta sadarbības partneris ir AS "T HROMETS" Jelgavas novada Ozolniekos.

Cits ERAF projekts – ”Jaunu kompozītbūvmateriālu izstrāde uz putuģipša bāzes ar šķiedraugu stiegrojumu un no tiem veidotu sistēmu pētījumi” (vad. prof., Dr. sc. ing. J. Skujāns) un tā ietvaros plānotie pētījumi atbilst materiālzinātnes nozarei sinerģijā ar agrobiotehnoloģijas un enerģētikas zinātnes nozarēm. Projekta specifiskais mērķis ir no putuģipša un šķiedraugiem radītu jaunu kompozītbūvmateriālu un no tiem veidotu būvniecības sistēmu izstrāde, to īpašību, pielietojuma izpēte un ieteikumu sagatavošana ieviešanai.

Lauksaimniecības tehnikas zinātniskajā institūtā tiek īstenots ERAF projekts „Inovatīvas bioetanola dehidratēšanas tehnoloģijas un tā parametru noteikšanas mēriekārtu izstrāde” (vad. Dr. sc. ing. Ā. Ruciņš). Projekta mērķis ir izstrādāt jaunu, energotaupošu bioetanola dehidratēšanas tehnoloģiju un tās kvalitātes pārbaudes mēriekārtas. Pētījumu rezultātā tiks iegūta zinātniski pamatota jauna tehnoloģija bioetanola dehidratācijai, kas ļautu ietaupīt līdz 70 % enerģijas koncentrēta bioetanola ražošanai.
Alternatīvo enerģijas veidu izmantošanas paplašināšanai ir veltīts ERAF projekts „Elektroenerģijas izmantošana fizisko personu spēkratos” (vad. asoc. prof., Dr. sc. ing. D. Berjoza), kura ietvaros tiek pētītas elektromobiļu, elektrovelosipēdu un citu elektrospēkratu izmantošanas iespējas Latvijā.

Vairākos ERAF projektos nodaļas zinātnieki piedalās kā sadarbības partneri kopīgi ar citām zinātniskajām institūcijām. Tā sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu notiek pētniecība projekta "Kompleksās tehnoloģijas un mobilās iekārtas izstrāde un pētījums gāzveida biodegvielas kompresēšanai, uzkrāšanai un izlaišanai" ietvaros un sadarbībā ar Biomehānikas un fizikālo pētījumu institūtu un LU Cietvielu fizikas institūtu un vienu komercpartneri - SIA SPD Energo tiek īstenoti pētījumi projekta „Jauna tehnoloģija bioūdeņraža ieguvei un atdalīšanai anaerobās fermentācijas procesā” ietvaros.

Plašs sadarbības projekts ir Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas projekts par inovatīvām tehnoloģijām kūtsmēslu ilgtspējīgai izmantošanai (Baltic Manure), kurā piedalās 18 sadarbības partneri visapkārt Baltijas jūrai. Koordinators no Latvijas puses - prof., Dr. sc. ing. K. Vārtukapteinis.

Fundamentāla un ilggadēja pētniecības joma starptautiskas sadarbības ietvaros ir pētījumi par lauksaimnieciskās darbības radīto punktveida un disperso virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojumu.

LZP finansēto pētījumu projektu ietvaros turpinās pētījumi biodegvielu un biomasas tehnoloģiju jomā; ūdenssaimniecības sistēmu ilgtspējīgas apsaimniekošanas jomā; atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanas kombinētai siltumapgādei un energotaupīgo tehnoloģiju attīstības jomā, lai paaugstinātu lauksaimniecības enerģētikas efektivitāti; laukkopības tehnikas atbilstības un efektīvas izmantošanas metožu un funkcionēšanas modeļu izstrādes jomā konvencionālajai un ekoloģiskajai saimniekošanai; tehnoloģisko sistēmu izpēte un izstrāde nākotnes slaucamo govju fermās.

Ciešākā sadarbība nodaļas ietvaros ir ar zinātniekiem Igaunijas Dabas zinātņu universitātē (Tartu) un Aleksandra Stulginska universitātē Lietuvā (Kauņa).
Jau 10 gadus regulāri tiek organizēta starptautiska zinātniska konference „Inženierzinātne lauku attīstībai”, kuras rakstu krājums ir iekļauts visās prestižākajās datu bāzēs.