LLMZA

Agrārās ekonomikas zinātņu nodaļa

LLMZA Agrārās ekonomikas zinātņu nodaļas vadītāja
Profesore, Dr. oec. Andra Zvirbule 
E-pasts:  Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Telefoni: 63020248; mob.t.26442235

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas pirmo 48 akadēmijas locekļu vidū bija 9 agrārās ekonomikas zinātnes pārstāvji: Artūrs Boruks, Inesis Feiferis, Harijs Kanaviņš, Vulfs Kozlinskis, Meikuls Locmers, Pēteris Rivža, Voldemārs Strīķis, Aleksandrs Vedļa.

Agrārās ekonomikas zinātnieki, nodibinoties LLMZA, iekļāvās Lauksaimniecības nodaļas (vad. prof. J. Latvietis) darbā. Tā kā pirmo locekļu vidū bija Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) direktors Inesis Feiferis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadošie profesori, kā arī ievērojamais ekonomikas zinātnieks Artūrs Boruks, bija iespējams darboties rezultatīvi. M. Locmers, V. Strīķis u.c. iekļāvās agrārās nozares ekonomikas jomas problēmu zinātniskā nodrošinājuma, kā arī daudzu rīcības un pārvaldes uzdevumu izpētē un priekšlikumu sagatavošanā. Valstī tika veikta tautsaimniecības pāreja no komandekonomikas uz tirgus ekonomikas principiem. Tas noteica jaunus uzdevumus.

Pēc 4. kopsapulces lēmuma 1994. gadā tika izveidota Ekonomikas un agrārās informācijas nodaļa. V. Strīķim līdzās prezidenta pienākumiem tika uzticēti arī nodaļas vadītāja uzdevumi.

Pirmajos gados Ekonomikas un agrārās informācijas nodaļa galveno uzmanību veltīja atsevišķu agrārās politikas jautājumu izpētei. Bija vēlme izstrādāt kompleksu pētījumu par lauksaimniecības attīstību, sagatavot programmu. Finansējuma trūkuma dēļ tas neizdevās. Tomēr kopā ar Zemkopības ministrijas speciālistiem un vācu zinātniekiem tika sarīkoti pieci semināri par galvenajām aktualitātēm:

  • Agrārā politika
  • Agrārā informācija
  • Agrārais tirgus
  • Lauku attīstība
  • Kooperācija lauksaimniecībā

Izstrādātie secinājumi un priekšlikumi kopā ar pārējiem semināru materiāliem turpmāk noderēja lauku attīstības un lauksaimniecības attīstības komplekso programmu izstrādei.
Uzteicams arī zinātnieku un Zemkopības ministrijas speciālistu saskaņotais darbs lauksaimniecības atbalsta un muitas politikas izstrādē, kā arī kooperācijas kustības veicināšanā. Šeit jāmin sēklkopības un ciltsdarba noteikumu izstrāde, lai piešķirtu valsts subsīdijas.

LLU Ekonomikas fakultātē (EF) noritēja intensīvs studiju darbs, ievērojami palielinājās maģistrantu skaits, bija ļoti aktīva starptautiskā sadarbība. Sevišķi aktīvi bija dekāne profesore Baiba Rivža un Uzņēmējdarbības katedras vadītājs profesors Kazimirs Špoģis. Tika sagatavotas divas grāmatas uzņēmējdarbībā. Par viesu profesoriem tika pieaicināti profesori no ASV, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Francijas u.c. Pieprasītas bija konsultācijas ekonomikā un grāmatvedībā. LVAEI sarīkoja starptautisku konferenci un vairākus seminārus agrārās reformas jautājumos Baltijā un Austrumeiropā. LVAEI sāka strādāt daudz jaunu, perspektīvu zinātnieku.

Nodaļas locekļa prof. M. Locmera vadībā tika veikta selekcijas, izmēģinājumu, mācību un pētījumu saimniecību ekspertīze, tika izstrādāti priekšlikumi to reorganizācijai.
1994. gadā nodaļas pārstāvji kopā ar pārējiem LLMZA prezidija locekļiem izstrādāja projektu „Lauku attīstības galvenie stratēģiskie mērķi un svarīgākās zinātniskās kompleksās problēmas”. Tika izveidota darba grupa (J. Lapše, A. Boruks, K. Špoģis, A. Miglavs, R. Zīle), lai sagatavotu stratēģijas laukos koncepciju un lauksaimniecības likumu. Pēc šo dokumentu izstrādes un likuma pieņemšanas LR Saeima nobalsoja par valsts atbalstu lauksaimniecībai un valsts subsīdijām jaunajā Lauksaimniecības likumā tika paredzēti 3% no valsts budžeta.

Daudz vērības tika veltīts reģionu attīstības zinātniskam nodrošinājumam. Tika nodibināts Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs. Krāslavas rajonā tika rīkots vairāku dienu seminārs.

LLMZA locekļi, to vidū no Ekonomikas un agrārās informācijas nodaļas A. Boruks, I. Feiferis un V. Strīķis, izvērtēja Pasaules Bankas izstrādāto ziņojumu „Par Latvijas lauksaimniecības sektora attīstību”.

1994. gadā par LLMZA locekli tika ievēlēta profesore Baiba Rivža, kura 1995. gadā pārņēma Ekonomikas un agrārās informācijas nodaļas vadību. 1995. gadā V. Strīķis, kā LZP loceklis, lielas pūles pielika, lai tiktu iedalīti līdzekļi un varētu uzsākt valsts programmu „Nepiesārņota un augstvērtīga pārtika: kvalitātes kritēriji un konkurētspēja”, kā arī „Koksnes un augu valsts izejvielu materiāli” izstrādi. Pirmā no tām bija pamatā, lai 1997. gadā varētu uzsākt jau no sešām programmām sastāvošu visaptverošu kompleksu zinātnisku projektu „Zinātniskie pamati lauksaimniecības attīstībai Latvijā” (zin. koordinators V. Strīķis). Projekta izstrāde noslēdzās 2001. gadā. Projekta sastāvdaļa bija „Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstība, integrējoties Eiropas Savienībā” (zin. vad. K. Špoģis). Agrārie ekonomisti uzņēmās galveno lomu, lai 1999. gadā izdotu zinātnisku monogrāfiju „Latvijas lauksaimniecības zinātniskie pamati”, 943 lpp. (zinātniskie redaktori un sastādītāji V. Strīķis un K. Špoģis). No zinātniskās monogrāfijas 80 autoriem 20 ir agrārie ekonomisti.

LLMZA Ekonomikas un agrārās informācijas nodaļā tika strādāts pie likuma „Par valsts zemes kadastru Latvijā” izveides. Šajā darbā nozīmīgs ir A. Boruka, H. Kanaviņa, M. Locmera veikums. A. Boruks sarakstīja divas apjomīgas monogrāfijas „Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā” un „Kadastrs un zemes izmantošana”, par kurām izpelnījās ZM konkursa „Sējējs” prēmijas.

Ekonomikas un agrārās informācijas nodaļa izstrādāja arī priekšlikumus zinātnes un augstākās izglītības integrācijai un sekmēja to īstenošanu.
LLMZA savas darbības pirmos piecos gados galveno uzmanību veltīja agrāro nozaru zinātniskā potenciāla attīstībai, lai sekmētu Latvijas dabas bagātību - zemes, mežu un ūdeņu - racionālāku izmantošanu.

Akadēmija iestājās par zinātnisko institūciju koordinētām, atbilstoši agrārās struktūras perspektīvai, reformām. Tika ieteikts zinātnisko institūciju loks un to darbībai nepieciešamās optimālās, kā arī minimālās zemes platības. Tika formulētas arī to funkcijas.
Ekonomiskās krīzes apstākļos, kad bija nepietiekams valsts atbalsts zinātnei, zinātniskām institūcijām nācās atsacīties no vairāku funkciju veikšanas. Tāpēc bija jāoptimizē selekcijas staciju, izmēģinājumu, pētījumu un mācību saimniecību funkcijas un lielumi, izmēģinājumi tika koncentrēti galvenokārt eksperimentālās saimniecībās.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte reformēja studiju procesu un ievērojami aktivizēja zinātnisko darbību. Līdz ar to lauku problēmu risināšanā pieauga Latvijas Lauksaimniecības universitātes, daļēji tās mācību un pētījumu saimniecības „Vecauce” loma.

1997. gada 4. aprīlī LLU akadēmiskajā sēdē, piedaloties valdības vadītājiem, tika iezīmēta zinātnes, izglītības, konsultatīvā un informatīvā darba integrācijas iespējas. Tās tika konkretizētas, 1997. gada maijā LLMZA 7. kopsapulcē pieņemot lēmumu par integrāciju.

1997. gadā strādāja vairākas komisijas, kuras izstrādāja integrācijas projektu. Latvijas Valsts Lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas ZPI, VZPI „Lauksaimniecības polimēri un ūdenssaimniecība”, Latvijas Valsts Lopkopības un veterinārijas ZPI „Sigra” un Latvijas Valsts Zemkopības ZPI „Agra” ar Ministru kabineta 1997. gada 8. oktobra lēmumu tika reorganizēti un integrēti Latvijas Lauksaimniecības universitātes sastāvā. Šajā sakarā tika gatavota Lauksaimniecības, Lauku inženieru un Tehniskās fakultātes reorganizācija – darbības pilnveides projekti.

Nopietna augstākās izglītības un zinātnes integrācijas jautājumu izpēte ļāva formulēt zinātnisko institūciju reformu pamatnostādnes:

  1. Jāreformē kā zinātniskie institūti, tā fakultātes.
  2. Reformu rezultātā fakultātēs jāizveido viens vai vairāki institūti.
  3. Institūtu centriem jāatrodas Jelgavā.
  4. Institūtu darbā vai sastāvā jāiekļaujas katedrām, zinātnes centriem, eksperimentālām saimniecībām, tiem jāsadarbojas ar selekcijas un izmēģinājumu stacijām.
  5. Institūtiem cieši jāiesaistās studiju, sevišķi augstāko un zinātnisko studiju (maģistrantūras un doktorantūras) darbā.

Reformu rezultātā Zemkopības, Lopkopības, kā arī Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas institūti tika pārveidoti par zinātnes centriem, bet Ūdenssaimniecības un Polimēru institūts par Ūdenssaimniecības un zemes zinātnisko institūtu. Reorganizētās zinātniskās institūcijas iekļāvās Lauksaimniecības, Tehniskās un Lauku inženieru fakultāšu sastāvā.

LLMZA Ekonomikas un agrārās informācijas nodaļa lielu nozīmi pievērsa agrārās informācijas problēmām, kuras ražīgi šķetināja nodaļas loceklis prof. P. Rivža. Viņš strādāja par LLU Informātikas institūta direktoru, piedalījās bibliotēkas informatizācijas risināšanā, interneta tīkla izveidē, datorizācijas plašā lietošanā.
Nodaļas locekļi jau no LLMZA darbības uzsākšanas daudz strādāja, lai aktivizētu starptautisko sadarbību. Tradicionāli notiek Baltijas valstu zinātnieku konferences, kurās aktīvi iekļaujas Polijas un Ziemeļvalstu pētnieki. Cieši kontakti ir ar Krievijas agrāriem ekonomistiem. Profesori V. Strīķis un V. Kozlinskis izstrādāja sadarbības programmu ar Norvēģijas zinātniekiem. Rezultātā četrus gadus (1999 - 2002) profesora V. Kozlinska vadībā darbojās maģistrantūras novirziens „Ekonomika un agrobizness”. Nodarbības notika angļu valodā un tās vadīja, galvenokārt, norvēģu mācībspēki. 2001. gadā šajā maģistrantūras grupā iekļāvās arī Lietuvas un Igaunijas maģistranti.
Kad 1999. gadā par LLMZA prezidenti sāka strādāt profesore Baiba Rivža, par Ekonomikas un agrārās informācijas nodaļas vadītāju atkal tika ievēlēts profesors Voldemārs Strīķis.

LLMZA un LLU 2000. gada 10. novembrī Jelgavā rīkoja zinātnisko konferenci „Paveiktais, iespējas, stratēģija”. Agrārās ekonomikas nodaļas locekļi Baiba Rivža, Pēteris Rivža un Voldemārs Strīķis tajā ziņoja par paveikto un iecerēm ekonomikas un agrārās informācijas jomās.
Zinātniskā konferencē zinātnieki konstatēja, ka Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija ir garants Latvijas lauku attīstībai, jo tās apvieno daudzveidīgu pētniecību un studiju loku.

Agrārie zinātnieki piedalījās valsts nozīmes pētniecības programmās un LZP grantu izpildē, realizējot: Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstību, integrējoties Eiropas Savienībā; Latgales ekonomiskās un sociālās attīstības optimizāciju; Reģionālās attīstības pasākumu izstrādi Latvijā; Lauku saimniecību zemes īpašumu stāvokļa konsolidēšanas iespēju, kārtības un efektivitātes izpēti, videi draudzīgas pārtikas politikas izstrādi; Latvijas nodokļu un subsīdiju sistēmu tautsaimniecības attīstībai atbilstoši ES statusam.

 Jāmin arī šādi starptautiskie projekti: Baltijas – Ziemeļvalstu sadarbības projekts „Mikrokredīts”, Norvēģijas – Latvijas kopprojekts maģistrantūras studijās, Itālijas un Baltijas valstu projekts HELP, Pasaules Dabas fonda projekts „Lauku attīstības būtība”, Phare daudzvalstu programma tālmācībā „Tālmācības kursu modeļu izveidošana” – „Padziļinātu programmu izveidošana agrobiznesa mārketingā un menedžmentā”, projekts ar Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāti „Zemes reforma un ainava Latvijā”, kopprojekts ar Korkas Universitāti (Īrija) un IAMO institūtu Hallē (Vācija), „Pagastu ekonomiskā attīstība”.

Kopā ar VARAM, Ekonomikas ministriju un Zemkopības ministriju tika veikti zinātniskās izpētes darbi par Latvijas reģionu attīstību, valsts administratīvi reģionālo iedalījumu, lauksaimniecības informācijas sistēmas attīstību.

Nodaļa sagatavoja vairākas LZA un LLMZA kopsēdes. 1997. gadā notika sēde „Latvijas lauki 21. gadsimta priekšvakarā”, 1998. gadā – „Lauku attīstība Eiropas kontekstā”, 1999. gadā – „Nodarbinātības jaunā struktūra laukos” un 2000. gadā – „Latvijas lauku attīstības jaunā paradigma”.
Reizi gadā tika rīkotas starptautiskās EF konferences: 1997. gadā konferences tēma: „Latvijas lauku attīstība 21. gadsimta prasību aspektā”, 1998. gadā – „Latvijas tautsaimniecība: stāvoklis, problēmas, risinājumi”, 1999. gadā – „Nacionālā ekonomika un izglītība, integrējoties Eiropas Kopienā”, bet 2000. gadā – „Lauku attīstība ES integrācijas procesā”.

Nodaļas locekļi desmit gados uzrakstīja vairākas zinātniskās monogrāfijas, kā arī virkni zinātnisko rakstu.
Ekonomikas fakultātē apstiprināja Latvijā pirmo promocijas padomi ekonomikā, sāka attīstīties doktorantūra, tika pilnveidota maģistrantūra.
Liels darbs paveikts Latvijas lauksaimniecības informatizācijā. Šis process sācies kopš 1994. gada ar lauksaimniecības ekonomikas kopaprēķina izstrādi. Lauksaimniecības informācijas uzkrāšana un analīze, kas aizsākās, bija starptautiski salīdzināma, tā kļuva par sistemātisku datu avotu Latvijas sarunās par iestāšanos ES.
Tika uzsākta Saimniecības uzskaites datu tīkla (SUDAT) izveide Latvijā, Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā uzsāka veidot dzīvnieku reģistru un ganāmpulku reģistru.

Lai izveidotu LR Zemkopības ministrijas „Integrētās administrācijas un kontroles sistēmu” (IAKS), tika uzsākti sistēmas izpētes darbi. Šādas sistēmas esamību pieprasīja pirmsiestāšanās ES fondu pārvaldīšanas nosacījumi.

No 1994. gada nodaļa nostiprinājās. Par LLMZA locekļiem tika ievēlēti A. Bondars, A. Kalniņš, B. Rivža, K. Špoģis, B. Treijs. Vēlāk viņiem piebiedrojās arī A. Miglavs, I. Rudzītis (goda loceklis) un R. Zīle. 2000. gadā par LLMZA goda locekli tika ievēlēts laikraksta „Latvijas Vēstnesis” redaktors A. Sproģis. A. Kalniņš kā Saeimas deputāts iestājās par samilzušo lauku problēmu risināšanu, savukārt valdības loceklis R. Zīle vadīja nacionālās programmas izstrādi. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors A. Miglavs ļoti ražīgi izstrādāja, iesaistot institūta pētniekus un speciālistus, Zemkopības ministrijas programatiskos dokumentus. Tika izdoti vairāki informatīvi izdevumi, kas skar tirgus, cenu un citas agrārās informācijas lietas. Katru gadu LVAEI izdeva nozīmīgu izdevumu par agrāro politiku, lauksaimniecības struktūru un attīstības tendences. Tika izdoti arī LVAEI zinātniskie raksti.

LLU Ekonomikas fakultātes katedras, līdzās intensīvam studiju darbam, aktīvi risināja zinātniskas problēmas. Sevišķi ražīgi strādāja nodaļas loceklis prof. K. Špoģis, kas aktīvi vadīja atsevišķu tēmu izstrādi un ekonomikas doktorantūru. Ik gadu tika rīkotas starptautiskas zinātniskas konferences, publicēti starptautiski recenzēti rakstu krājumi. Sevišķi nozīmīgi, ka tika gatavoti jauni zinātņu doktori. Pēc jaunām prasībām doktora disertācijas izstrādāja un aizstāvēja D. Saktiņa, I. Gulbe un I. Pilvere.
2001. gadā tika nolemts, ka jāpaplašina LLMZA sastāvs. Agrārās ekonomikas nodaļā tika paredzēts, ka tajā jāpārstāv viss sociālo zinātņu spektrs, - grāmatvedība, finanses, uzņēmējdarbība, socioloģija, politoloģija.

Nodaļa tika pārdēvēta par Agrārās ekonomikas nodaļu. 2002. gada 31. maija kopsapulcē par Agrārās ekonomikas nodaļas jaunajiem locekļiem tika ievēlēti Jānis Ābele (goda loceklis), Veronika Buģina, Ingrīda Jakušonoka, Anda Jankava, Ole Gjolbergs (ārzemju loceklis, Norvēģija), Līga Mihejeva, Aleksandrs Petrikovs (ārzemju loceklis, Krievija), Anastasija Vilciņa un Anda Vītiņa (goda locekle). 2004. gadā nodaļai piebiedrojās Irina Arhipova un Irina Pilvere, savukārt 2006. gadā - Valda Bratka, Ludmila Frolova (Bandeviča) un Laimdota Straujuma.

2004. – 2008. gadā tika īstenoti šādi projekti, kurus vadīja Agrārās ekonomikas nodaļas locekļi:

  1. Sadarbības projekts „Riska faktori, to izvērtēšana un riska vadība Latvijas lauksaimniecībā”. Zin. vad. P. Rivža.
  2. Sadarbības projekts „Lauksaimniecības uzņēmumu saimnieciskās darbības diversifikācija”. Zin. vad. B. Rivža.
  3. Sadarbības projekta „Latvijas novadu ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības stratēģijas globalizācijas kontekstā” subprojekts „Reģionālā attīstība: Zemgale”. Zin. vad. V. Strīķis, K. Špoģis.
  4. Sadarbības projekts „Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība: mikrokredīts”. Zin. vad. B. Rivža.
  5. Projekts „Lauku sievietes uzņēmējdarbībā”. Zin. vad. B. Rivža.
  6. Projekts „Latvijas lauksaimniecības diversifikācija, integrējoties Eiropas Savienībā”. Zin. vad. V. Strīķis, K. Špoģis.
  7. Projekts „Lauku saimniecību zemes konsolidācijas pamatnoteikumi un metodes”. Zin. vad. A. Jankava.
  8. Informācijas tehnoloģiju attīstības projekti. Zin. vad. P. Rivža, I. Arhipova.
  9. Zemkopības ministrijas projekti „Lauku attīstības politika, integrējoties Eiropas Savienībā”. Zin. vad. A. Miglavs.

Savukārt gadskārtējo starptautisko konferenču vai zinātnisko semināru temati atbilda pētījumu virzieniem:

  1. Starptautiska konference „Ekonomikas zinātne lauku attīstībai”. Atb. EF, K. Špoģis.
  2. Starptautiska konference „Latvija ceļā uz Eiropas Savienību”. Atb. SZF, J. Ābele.
  3. Starptautiska konference „Kultūru saskarsme globalizācijas procesos”. Atb. SZF, J. Ābele.
  4. LLU starptautiskā doktorantu zinātniskā konference „Zinātne lauku attīstībai”. Atb. P. Rivža.
  5. Katedru, fakultāšu, maģistrantūras problēmsemināri. Atb. V. Buģina, A. Jankava, I. Jakušonoka, L. Mihejeva, A. Vilciņa.
  6. Problēmsemināri par lauku attīstību, integrējoties Eiropas Savienībā. Atb. A. Miglavs.
  7. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Krievijā u.c. Atb. A. Vītiņa.

Nodaļas darba labākai koordinēšanai nodaļas locekļiem tika uzticēti šādi pienākumi:

  1. V. Strīķis. Vispārējā vadība. Sadarbība ar LLKC, VZD un Jelgavas pilsētas Domi, kā arī enciklopēdiska rakstura grāmatas „Ekonomikas augstākā izglītība laukiem” sastādītājs un galvenais redaktors.
  2. B. Rivža. Pārstāvniecība zinātniskās, arī starptautiskās organizācijās un valsts institūcijās (LZA, AIP, IZM, LZP).
  3. K. Špoģis. Zinātniskās pētniecības (doktorantūras) vadība un koordinācija. Starptautiskas zinātniskas konferences rīcības grupas vadītājs, zinātnisko rakstu atbildīgais redaktors.
  4. P. Rivža. Sadarbības projektu zinātniska vadība un koordinācija. Sadarbība ar Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociāciju.
  5. A. Miglavs. Sadarbība ar ZM. Lauku politikas un lauksaimniecības attīstības pētījumu nodrošināšana.
  6. V. Kozlinskis, B. Rivža, R. Zīle. Starptautiskas darbības veicināšana un koordinācija.
  7. A. Kalniņš. Lauku attīstības aktuālo problēmu publikācijas.
  8. I. Feiferis. Lauku attīstības kreditēšanas un finansēšanas jautājumu risināšana. Jauno zinātnieku apbalvošanas nodrošināšana.
  9. A. Boruks, H. Kanaviņš. Pētījumu par zemes resursu izmantošanu koordinācija.
  10. A. Sproģis. Sadarbība ar masu medijiem.
  11. V. Buģina. Studiju un pētījumu koordinēšana agrārās ekonomikas un reģionālās attīstības jautājumos.
  12. L. Mihejeva. Studiju un pētījumu koordinēšana uzņēmējdarbībā.
  13. I. Jakušonoka. Studiju un pētījumu koordinēšana grāmatvedībā un finansēs.
  14. J. Ābele. Studiju un pētījumu koordinēšana sociālajās zinātnēs.
  15. A. Jankava. Studiju un pētījumu koordinēšana zemes ierīcībā.
  16. A. Vilciņa. Maģistrantūras attīstības koordinēšana.
  17. A. Vītiņa. Baltijas lauksaimniecības augstskolu ekonomistu sadarbības koordinēšana.

Nodaļas locekļi viņiem uzticētos pienākumus risināja samērā sekmīgi, tādējādi panākot nodaļas dinamisku darbību.

Ik gadu notikušas 2 – 4 nodaļas sēdes un vairākas darba grupu sēdes atsevišķos zinātnisko pētījumu pamatvirzienos. Četri nodaļas locekļi vadīja katedras, kurās tika apspriestas zinātniskās izstrādnes, doktorantu un maģistrantu darbi. Katedrās tika rīkoti vairāki problēmsemināri. Piemēram, Ekonomikas katedra organizēja problēmsemināru „Kooperācijas attīstības izvērtējums Latvijas lauksaimniecībā”, atb. V. Buģina; Grāmatvedības un finanšu katedra, - „Finanšu resursu mobilizācijas problēmas lauku attīstībai”, atb. I. Jakušonoka.

LLMZA Agrārās ekonomikas nodaļa aktīvi risināja prakses jautājumus, - P. Rivža un V. Strīķis piedalījās MPS „Vecauce” attīstības problēmu aktualizēšanā, kā arī 2004. gada izstādes „Latvijas lauku dažādība” rīkošanā.

Arī ārzemju locekļi tika aktīvi iesaistīti nodaļas darbā. Norvēģijas profesors O. Gjolbergs piedalījās maģistrantu apmācībā, - lasīja lekcijas un vadīja maģistru darbus. Savukārt profesors A. Petrikovs no Maskavas rīkoja Ņikonova lasījumus.

2004. gadā Agrārās ekonomikas zinātņu nodaļa papildinājās ar diviem jauniem locekļiem. Par goda locekli tika ievēlēta TV raidījuma „Savai zemītei” veidotāja D. Bruņiniece, bet par ārzemju locekli – Ščecinas (Polija) profesors A. Mickievičs, kurš jau ilgus gadus piedalās nodaļas rīkotās konferencēs, strādā zinātnisko rakstu komitejā, kā arī aicina Latvijas zinātniekus uz konferencēm Ščecinā.

2008. gadā Agrārās ekonomikas nodaļu sāka vadīt Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere.

Nodaļā darbojās 22 īstenie locekļi, 6 goda locekļi un 4 ārzemju locekļi. 2008. gadā par īsteno locekli tika ievēlēta Latvijas Universitātes profesore Veronika Bikse.
Nodaļas locekļi turpināja vadīt aizsāktos vai uzsāka jaunus zinātniskos projektus. To kopskaits sasniedza divdesmit. Izglītības un zinātnes ministrija sāka iedalīt līdzekļus universitātēm zinātnisko projektu izstrādei. Šādi LLU zinātniskiem projektiem agrārās ekonomikas tematikai piešķīra finansējumu četru projektu izstrādei. Profesors P. Rivža vadīja pētījumus MPS „Vecauce” biogāzes ražotnes darbības uzsākšanai, profesore I. Pilvere analizēja, kā Eiropas Savienības fondu finansējums sekmē lauku attīstību Latvijā, profesors V. Strīķis turpināja pētījumus par sociālā kapitāla attīstības nozīmi lauku uzņēmumos, savukārt profesore V. Buģina veica pētījumus par dabas resursu izmantošanas sasaisti ar vidi. Tika turpināti LZP projekti: profesors K. Špoģis pētīja lauku diversifikācijas iespējas, savukārt kopīgi ar profesori B. Rivžu turpināja vadīt lauksaimniecības risku problēmas, bet profesore B. Rivža – mentoringa kustības izveidi Latvijā. LVAEI pētnieki – nodaļas locekļi - vadīja virkni Zemkopības ministrijas pasūtītas tēmas.

Pētījumi tika aktīvi publicēti – LZP atzītos izdevumos, tapa vairāk nekā 20 grāmatas, metodiskie materiāli, zinātniskie raksti. Sevišķi aktīvi publicējās A. Kalniņš par biodegvielas ražošanu. V. Strīķis sastādīja grāmatu „LLU Lauksaimniecības fakultāte”. Nodaļas locekļu vadībā tika aizstāvēti četri promocijas darbi.
Tika iedibināta mūžībā aizgājušā nodaļas locekļa B. Treija balva, kuru piešķīra asociētai profesorei M. Pelšei par darbu „Sociālā kapitāla attīstības iespējas Zemgales reģionā”, zin. vad. V. Strīķis.

Nodaļas locekļi rīkoja vairākas zinātniskas konferences, - tradicionāli centrālā notika Ekonomikas fakultātē.
Pieauga izpildīto projektu daudzums - 2009. gadā kopskaitā jau 30 projekti. To vadīšanu aktīvi veica V. Bikse, I. Pilvere, I. Arhipova, P. Rivža, B. Rivža, K. Špoģis u.c.
No publikācijām var izcelt L. Bandevičas izdotās grāmatas „Matemātiskā modelēšana ekonomikā un menedžmentā” (3. izdevums) un kopīgi ar U. Rezevski veidoto „Informācijas sabiedrības sociālās un tiesiskās problēmas un to risinājumi Latvijā” (zin. monogrāfija), kā arī A. Kalniņa sagatavotās un izdotās grāmatas „Biodegvielas” un „Biogāzes ražošanas saimnieciskie un vides ieguvumi”. Liels bija zinātnisko rakstu un referātu skaits starptautiskajās konferencēs.

Nodaļas locekļi 2009. gadā noslēdza pētījumu ciklu astoņiem jauniem doktoriem, kuri aizstāvēja promocijas darbus. Šis skaits bija ievērojami lielāks salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. 2009. gadā prof. B. Treija balva tika piešķirta Intai Slavinskai par promocijas darbu „Loģistika reģionu attīstībā”, zin. vad. K. Špoģis. 2010. gadā turpinājās aktīva zinātniskā darbība, kaut gan jāpiebilst, ka Izglītības un zinātnes ministrija pārtrauca piešķirt universitātēm līdzekļus pētniecībai, līdz ar to projektu izstrāde nedaudz apsīka. Zinātniskā darbība vairāk tika orientēta uz doktorantu, kuriem tika piešķirti ES doktorantu granti, vadīšanu. Aizsākās ESF projekta „Cilvēkresursu piesaiste atjaunojamo enerģijas avotu pētījumiem”, zin. vad. P. Rivža, pētnieki – nodaļas locekļi - A. Kalniņš un V. Strīķis.

Daudzo publikāciju klāstā ir arī tādas grāmatas, kā - V. Strīķis (sastādītājs), A. Kalniņš u.c. „Enerģētisko lauksaimniecības augu saimnieciski ekonomiskais vērtējums”, bibliogrāfija „LZA akadēmiķe Baiba Rivža”.

2010. gadā, pateicoties ES doktorantu stipendijām, zinātniskās studijas noslēdza rekordliels doktorantu skaits, proti, ekonomikas zinātņu doktora grāds tika piešķirts 9 pretendentiem. No tiem 4 darbu zinātniskā vadītāja bija prof. B. Rivža, pa vienam darbam vadīja profesori - A. Eglīte, I. Jakušonoka, I. Pilvere, V. Strīķis, K. Špoģis.Par gada prof. B. Treija balvas laureāti kļuva jaunā zinātniece Ligita Bite „Darba vides kvalitāte un tās vadīšana Latvijas reģionu uzņēmumos”, zin. vad. L. Mihejeva. Gada nogalē Agrārās ekonomikas nodaļa par īsteno locekli ievēlēja profesori Ainu Dobeli.

2011. gads aizsākās ar zinātnisku diskusiju par ES KLP attīstību pēc 2013. gada. Ziņojumu bija sagatavojis nodaļas loceklis A. Miglavs.

2011. gadā nodaļas locekļi turpināja rosību tradicionālajās darbības jomās. Tika nolasīti 52 referāti starptautiskajās konferencēs un 40 ziņojumi Latvijas konferencēs. Par aktuālām ekonomikas problēmām tika publicēti 62 raksti. V. Biksei iznāca grāmata – monogrāfija „Uzņēmējspējas”. Nodaļas locekļi sekmīgi novadīja 8 doktorantu darbus, kuri rezultejās ar ekonomikas zinātņu doktora grādu to autoriem. Profesora B. Treija vārda balvu izpelnījās R. Šulca par promocijas darbu „Latvijas pašvaldību iekšējā audita sistēmas attīstības iespējas”, zin. vad. I. Jakušonoka, un I. Upīte - par promocijas darbu „Ieguldījumu atbalsta izmantošana Latvijas lauksaimniecībā”, zin. vad. I. Pilvere. Gads iezīmējās ar starptautiskām aktivitātēm. Nodaļas darbā aktīvi piedalījās ārzemju locekļi: O. Gjolbergs (Norvēģija) sadarbojās maģistrantu apmācībā, A. Mickievičs (Polija) un B. Őhlmers (Zviedrija) – doktorantu sagatavošanā, savukārt A. Petrikovs (Krievija) mūsu tautieša A. Ņikonova piemiņas lasījumu rīkošanā. Gads noslēdzās ar nodaļas locekļu izbraukuma sēdi uz Kauņu, uz Lietuvas A. Stulginska universitāti.

LLMZA jubilejas, 2012., gadu nodaļa aizsāka ar aizsaulē aizgājušā locekļa profesora Ervīda Grinovska pieminēšanu, sarīkojot diskusiju semināru par aktuālām ekonomikas problēmām. Tika nolemts sagatavot grāmatu „Profesors Ervīds Grinovskis”, kā arī janvāra mēnesī ik gadu rīkot tematiskus ekonomisko problēmu risināšanas seminārus, pieaicinot E. Grinovska līdzbiedrus un absolventus. Semināra dalībnieki ierosināja V. Strīķim sagatavot deklarāciju, lai Baltijas valstu zemnieki saņemtu taisnīgus atbalsta tiešmaksājumus, pielīdzinot tos vidējam Eiropas Savienības atbalsta maksājumam, rēķinot uz vienu hektāru zemes. Februārī deklarācija tika apspriesta zinātnieku sanāksmē, to parakstīja Latvijas, Igaunijas, Lietuvas lauksaimniecības universitāšu rektori, zinātņu akadēmiju prezidenti, tostarp LLMZA prezidente Baiba Rivža, un citas vadošas personas. Deklarācija tika nosūtīta uz Briseli ES lauksaimniecības komisāram D. Ciološam.

2012. gads iezīmējās arī ar izdoto grāmatu „LLU profesors Kazimirs Špoģis”. Ģimene, lai saglabātu nodaļas darbīgā locekļa piemiņu, iedibināja goda stipendiju. Par tās pirmajām ieguvējām kļuva K. Špoģa bijušās doktorantes Dina Popluga un Agnese Radžele-Šulce. Savukārt Ekonomikas fakultāte iekārtoja un atvēra profesora Kazimira Špoģa piemiņai 310. auditoriju.


LLMZA Agrārās ekonomikas nodaļa un tās locekļi arī turpmāk aktīvi turpinās studiju, organizatoriskās un zinātniskās aktivitātes atbilstoši valstī esošajām tautsaimnieciskajām aktualitātēm, kas ir sevišķi svarīgi, tuvojoties jaunajam finanšu periodam Eiropas Savienībā.