LLMZA

Statūti

Reģistrēti biedrību un nodibinājumu 
Reģistrā
Rīgā, 2005. gada 26. maijā 
ar Nr. 40003162276

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽA ZINĀTŅU AKADĒMIJAS
(saīsināti LLMZA)
STATŪTI

I VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija (turpmāk – „Akadēmija”) ir sabiedriska zinātnieku apvienība (biedrība), kurā uz brīvprātības principiem apvienoti lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, agrārās ekonomikas, inženierzinātņu un meža nozares zinātnieki, kā arī juridiskas personas, kas saistītas ar pētniecību minētajās nozarēs.

Akadēmija ir bezpeļņas organizācija – valsts uzņēmuma „Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija”, tiesību un saistību pārņēmēja.

2. Akadēmijas pilns nosaukums:

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija (saīsināti – LLMZA).
The Academy of Agriculture and Forestry sciences Latvia (nosaukuma tulkojums angļu valodā)

3. Akadēmija darbojas saskaņā ar šiem statūtiem, likumiem „Biedrību un nodibinājumu likums”, „Zinātniskās darbības likums”, Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem.

4. Akadēmija ir juridiska persona, tā darbojas uz pašfinansēšanās principiem, tai ir zīmogs, sava simbolika un norēķinu konts bankā.

5. Akadēmija ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.

6. Akadēmija atbild par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu un finansēm. Akadēmijas locekļi nav atbildīgi par Akadēmijas saistībām.

II MĒRĶI UN UZDEVUMI

2.1. Akadēmijas darbības mērķis ir apvienot un organizēt lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, agrārās ekonomikas, inženierzinātņu un meža nozaru zinātnieku potenciālu aktuālāko dabas likumsakarību un tautsaimniecības problēmu risināšanā. Rosināt sadarbību ar ražojošiem uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām.

2.2. Akadēmijas galvenais uzdevums ir noteikt prioritāros pētniecības virzienus un virzīt tās zinātnieku darbību fundamentālās un pielietojamās zinātnes attīstībā; koordinēt zinātnisko darbību saistībā ar nozares faktiskā stāvokļa analīzi, perspektīvās attīstības prognozēšanu, lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, agrārās ekonomikas, inženierzinātņu un meža nozares svarīgāko zinātniski tehnisko un tautsaimniecības problēmu risināšanu, zinātnes sasniegumu reklamēšanu; kā arī pārstāvēt lauksaimniecības un meža zinātņu intereses valdībā, ārzemēs; integrēt augstskolu un nozaru zinātniskās pētniecības iestāžu darbību jauno speciālistu un zinātnes darbinieku sagatavošanā.

2.3. Risinot minētos uzdevumus Akadēmija:

2.3.1. iesaka un rekomendē lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, agrārās ekonomikas, inženierzinātņu un meža nozares attīstības virzienus un problēmas, un dod priekšlikumus to risināšanai Latvijas Republikas Saeimai, Ministru kabinetam, ministrijām un citām organizācijām;

2.3.2. piedalās lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, agrārās ekonomikas, inženierzinātņu un meža nozares interesēm atbilstošu likumdošanas aktu sagatavošanā, nodrošina ar šīm nozarēm saistīto Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta lēmuma projektu ekspertīzi;

2.3.3. izstrādā un iesniedz Latvijas Republikas likumdevējiem un izpildinstitūcijām priekšlikumus par lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, agrārās ekonomikas, inženierzinātņu un meža zinātniskā darba organizēšanas pilnveidošanu;

2.3.4. sadarbojas ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Zinātnes padomi, ministrijām, LLU, zinātniskām un citām institūcijām, pārstrādes uzņēmumiem, zemniekiem;

2.3.5. ierosina un realizē kompleksas zinātnisko projektu tēmas, valsts un nozaru programmas, noteiktā kārtībā iesniedz tās Latvijas Republikas Ministru kabinetam, Latvijas Zinātnes padomei un ministrijām un, pēc to pieņemšanas, organizē pasūtījumu izvietošanu un iedalīto līdzekļu sadali uz konkursa principa;

2.3.6. veicina lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, agrārās ekonomikas, inženierzinātņu un meža zinātņu, augstākās izglītības un ražošanas integrāciju, organizē zinātnisko un mācību iestāžu kopīgus pētījumus un iesaista zinātniekus speciālistu sagatavošanā un kvalifikācijas celšanā;

2.3.7. organizē zinātnisko sadarbību ar ārvalstu zinātniskām un mācību iestādēm;

2.3.8. organizē konferences, seminārus, izstādes un zinātniskās informācijas apmaiņu un reklamēšanu;

2.3.9. izdod Akadēmijas rakstus.

2.3.10. Zinātniskā un organizatoriskā darba izpildei Akadēmija izveido nodaļas, sekcijas vai citas strukturālas apakšvienības.

III SASTĀVS UN VADĪBAS PRINCIPI

3.1. Akadēmijas sastāvā ietilpst Akadēmijas īstenie locekļi (no tiem vecumā līdz 70 gadiem ne vairāk kā 120), goda locekļi (kopskaitā ne vairāk kā 30), ārzemju locekļi (kopskaitā ne vairāk kā 30).

Akadēmijas īstenos locekļus ar doktora grādu konkursa kārtībā ievēlē no autoritatīvākajiem lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, agrārās ekonomikas, inženierzinātņu un meža nozaru zinātniekiem, kuri ar savu darbu sekmējuši zinātnes un ražošanas attīstību. Par Akadēmijas īsteno locekli zinātnieku var ievēlēt, ja viņš nav sasniedzis 70 gadu vecumu. Ievēlētais Akadēmijas īstenais loceklis pēc 70 gadu vecuma sasniegšanas saglabā balsstiesības Akadēmijas saietos.

Par goda locekļiem konkursa kārtībā ievēlē izcilus zinātnes, kultūras, tautsaimniecības un sabiedriskos darbiniekus, kas aktīvi veicinājuši zinātnes nozaru attīstību.

Par ārzemju locekļiem konkursa kārtībā var ievēlēt ārvalstu zinātniekus Akadēmijai atbilstošajās zinātņu nozarēs, kuri ir starptautiski atzīti, viņu devums ietekmējis zinātnes, tautsaimniecības un kultūras attīstību Latvijā un ir radoši zinātniski kontakti ar Akadēmiju.

Izmaiņas Akadēmijas skaitliskajā sastāvā un struktūrā, pēc prezidija priekšlikuma, nosaka kopsapulce, jaunus locekļus ievēlē kopsapulcē saskaņā ar Akadēmijas locekļu vēlēšanu nolikumiem.

3.2. Akadēmijas augstākā institūcija ir kopsapulce.

Kopsapulces ir atklātas. Lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka kopsapulce vai attiecīgi nolikumi.

Akadēmijas kopsapulces notiek ne retāk kā reizi gadā. Ārkārtas kopsapulces sasaukšanu ir tiesīgi ierosināt Akadēmijas prezidijs, vai, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/10 daļa Akadēmijas Īstenie locekļi, kuri par to rakstiski paziņo prezidijam. Prezidijs, mēneša laikā, nosaka ārkārtas kopsapulces sasaukšanas laiku.

3.3. Kopsapulces ievēlē Akadēmijas prezidentu, 2 viceprezidentus, 5 prezidija locekļus, kuri ir Akadēmijas lauksaimniecības, pārtikas, veterinārmedicīnas, inženierzinātņu, mežzinātņu un agrārās ekonomikas nodaļu vadītāji. Prezidents, viceprezidenti un nodaļu vadītāji ir prezidija locekļi, kas ir Akadēmijas izpildinstitūcija.

Kopsapulce izdara izmaiņas statūtos un Akadēmijas locekļu vēlēšanu un citos nolikumos. Apspriež republikas zinātnes attīstības jautājumus un nosaka lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, agrārās ekonomikas, inženierzinātņu un meža zinātņu darba vispārējos virzienus, izlemj svarīgākos organizatoriskos jautājumus, noklausās un apstiprina Akadēmijas prezidija ziņojumus, apspriež zinātniskās un zinātniski organizatoriskās problēmas.

Akadēmijas kopsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās vairāk kā puse to īsteno locekļu, kuri ir jaunāki par 70 gadiem.

Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse īsteno locekļu, kuri piedalās kopsapulcē.

Ja kopsapulcē paredzēts mainīt statūtus, tad kopsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja tajā piedalās vairāk kā puse īsteno locekļu.

Jautājumu izlemšana notiek atklāti balsojot, ar klātesošo balsu vairākumu, izņemot Akadēmijas īsteno locekļu, ārzemju, goda locekļu, kā arī prezidenta, viceprezidentu un prezidija locekļu vēlēšanas, kas notiek, aizklāti balsojot, saskaņā ar nolikumu par Akadēmijas locekļu, goda locekļu un ārzemju locekļu vēlēšanām.

3.4. Akadēmijas locekļiem ir tiesības:

3.4.1. darboties kādā no Akadēmijas nodaļām un brīvi paust savus uzskatus par LLMZA kompetencē esošajiem jautājumiem;

3.4.2. piedalīties Akadēmijas kopsapulcēs, sēdēs un citos pasākumos;

3.4.3. ierosināt zinātnisko un zinātniski organizatorisko jautājumu izskatīšanu Akadēmijas prezidijā vai kādas nodaļas sēdē, vai arī Akadēmijas kopsapulcē;

3.4.4. saņemt informāciju par Akadēmijas un savas nodaļas darbību;

3.4.5. izstāties no Akadēmijas, iesniedzot par to rakstisku paziņojumu Akadēmijas prezidijam;

3.4.6. uz mūžu saglabāt ar ievēlēšanu iegūto Akadēmijas locekļa nosaukumu un saņemt to apstiprinošu dokumentu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Akadēmijas statūtu 3.6.punktā.

3.5. Akadēmijas locekļiem ir pienākums:

3.5.1. sekmēt Akadēmijas zinātnisko darbību un zinātnes atziņu ieviešanu ražošanā;

3.5.2. piedalīties jauno zinātnieku un studentu sagatavošanā;

3.5.3. goda un ārzemju locekļu tiesības un pienākumi ir līdzīgi kā pārējiem Akadēmijas locekļiem.

3.6. Akadēmijas locekļus, ja viņu darbībai ir izteikti prettiesisks vai ar zinātnieka morāli un ētikas principiem nesavienojams raksturs, ar Akadēmijas kopsapulces lēmumu var izslēgt no Akadēmijas sastāva, kā arī atsaukt vēlētas personas pirms termiņa, balsošanu rīkojot vēlēšanām noteiktā kārtībā.

3.7. Akadēmijas kopsapulces lēmumus realizē un kopsapulču starplaikos Akadēmijas darbu vada Akadēmijas prezidijs. Akadēmijas prezidijs kopsapulcēs ziņo par pieņemto lēmumu izpildi un pārējo darbību kopsapulču starplaikos. Izvirza vai atbalsta dažādu konkursu prēmiju pretendentus, t.sk. emeritētos zinātniekus.

3.8. Prezidija sastāvu nosaka kopsapulce. Prezidentu, viceprezidentus un prezidija locekļus ievēl kopsapulcē aizklāti balsojot uz trīs gadiem. Prezidentam, viceprezidentiem, nodaļu vadītājiem jābūt ar doktora zinātnisko grādu. Prezidents un viens no viceprezidentiem pārstāv Akadēmiju atsevišķi, pārējie kopīgi.

3.9. Akadēmijas prezidijs savas sēdes sasauc ne retāk kā vienu reizi ceturksnī.

3.10. Akadēmijas prezidijs var dibināt palīgiestādes un uzņēmumus, kas veicina zinātnes attīstību un zinātnisko atziņu reklamēšanu.

3.11. Akadēmijas prezidiju vada Akadēmijas prezidents, kurš darbojas Akadēmijas vārdā, pārstāv to visās iestādēs un organizācijās, saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Akadēmijas prezidija nolikumu, ko apstiprinājusi Akadēmijas kopsapulce; slēdz līgumus, izsniedz pilnvaras, atver bankās kontus. Par savas kompetences ietvaros un Akadēmijas vārdā veikto darbību, kā arī par savu personīgo rīcību Akadēmijas ietvaros atbild Latvijas Republikas likumu un līgumpartneru priekšā, izdod rīkojumus un, saskaņā ar darba likumiem, pieņem un atbrīvo Akadēmijas tehniskos darbiniekus, nosaka viņiem algas saskaņā ar Akadēmijas apstiprinātu personāla sarakstu, likmēm un tāmi. Svarīgāko jautājumu izlemšanā ievēro demokrātijas principus un par savu darbību atskaitās Akadēmijas kopsapulcei.

IV FINANSĒŠANA

4.1. Akadēmijas finansējumu veido:

4.1.1. līgumi ar ministrijām, zinātniskajām institūcijām, Latvijas Zinātnes padomi, fiziskām un juridiskām personām, firmām;

4.1.2. ikgadējās biedru iemaksas, kuru kārtību un lielumu nosaka Akadēmijas prezidijs un apstiprina kopsapulce;

4.1.3. uzņēmumu, fizisko un juridisko personu ziedojumi;

4.1.4. citi ienākumi no finansēšanas avotiem, kas atbilst likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

4.2. Akadēmijas līdzekļi tiek izlietoti šajos Statūtos noteikto mērķu sasniegšanai un uzdevumu realizācijai.

4.3. Par saņemto līdzekļu pareizu izlietošanu atbild Akadēmijas prezidents likumos noteiktā kārtībā.

4.4. Akadēmija veic grāmatvedības uzskaiti un iesniedz pārskatus saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

V KONTROLE

5.1. Akadēmijas saimnieciskā un finansiālā darbība pakļauta Akadēmijas kopsapulces kontrolei, kuru veic, kopsapulcē uz 3 gadiem ar vienkāršu balsu vairākumu, aizklāti balsojot, ievēlēta Revīzijas komisija.

5.2. Revīzijas komisija no sava vidus, atklāti balsojot, ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru. 

5.3. Revīzijas komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

5.4. Revīzijas komisija sagatavo un dod atzinumu par vēlēto institūciju darbību un budžeta izpildi.

5.5. Revīzijas komisija veic Akadēmijas mantas un finanšu līdzekļu revīziju, ne retāk kā reizi gadā, sniedzot atzinumu kopsapulcē.

VI CITI JAUTĀJUMI

6.1. Akadēmijai ir juridiskas personas tiesības.

6.2. Akadēmijai ir zīmogs ar nosaukumu „Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija”.

6.3. Akadēmija iekļaujas Latvijas zinātniskās darbības organizatoriskajā sistēmā.

6.4. Šo statūtu izmaiņas var izdarīt, pamatojoties uz Akadēmijas prezidija ieteikumu, Akadēmijas kopsapulce un, ja par to ir balsojuši ne mazāk kā 2/3 no piedalījušos Akadēmijas īsteno locekļu skaita.

6.5. Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju var veikt, pamatojoties uz Akadēmijas kopsapulces lēmumu vai saskaņā ar tiesas lēmumu.

6.6. Akadēmijas mantu un finanses organizācijas likvidēšanas gadījumā sadala atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas noteiktajai kārtībai.

6.7. Akadēmija slēdz sadarbības līgumu ar Zemkopības ministriju.


Statūti apstiprināti dibināšanas sapulcē Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā 2005.gada 11.februārī, kurā piedalījās 73 LLMZA īstenie locekļi un 11 goda locekļi.

Statūtu izmaiņas apstiprinātas LLMZA kopsapulcē Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā 2006.gada 24. februārī, kurā piedalījās 66 LLMZA īstenie locekļi un 3 goda locekļi.

Statūti papildināti un laboti LLMZA kopsapulcē Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā 2014.gada 6. jūnijā, kurā piedalījās 91 īstenie locekļi un 9 goda locekļi.