LLMZA ikgadējā Kopsapulce norisinājās 2023. gada 8. jūnijā Jelgavā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē. Kopsapulci atklāja LLMZA prezidente, akadēmiķe Baiba Rivža.
Tradicionāli sapulces sākumā izskanēja muzikāls apsveikums, ko izpildīja Elza Kanceviča, mūziķe, Bērnu un jauniešu mūzikas kluba (BMJK) Rokskolas pasniedzēja.
LLMZA viceprezidents, akadēmiķis Īzaks Rašals aicināja pieminēt kopš 2022. gada kopsapulces mūžībā aizgājušos LLMZA locekļus – LLMZA goda locekli, LOSP valde priekšsēdētāju Edgaru Treibergu, LLMZA Inženierzinātņu nodaļas locekli, valsts emeritēto zinātnieku Viesturu Jansonu, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķi, LLMZA Agrārās ekonomikas zinātņu nodaļas locekli Arni Kalniņu.
Zemkopības ministra biroja vadītāja Anna Vītola-Helviga savā uzrunā uzsvēra, ka šī gada 7. februārī ir ticis noslēgts sadarbības līgums starp Zemkopības ministriju, Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju, kurā ir iezīmētas tādas sadarbības formas kā zinātnes sasniegumu popularizēšana, dažādu pasākumu organizēšana, jauno zinātnieku atbalstīšana, piedalīšanās Zemkopības ministrijas rīkotajos pasākumos, tostarp konkursā “Sējējs-2023”, kam šogad svin 30 gadu pastāvēšanu. A. Vītola-Helviga atzīmēja, ka ir izdevies panākt dažāda veida atbalsta formas zinātnes attīstībai un pētījumiem, jo šodienas mainīgajā pasaulē ir jāspēj pamatot lēmumus, balstoties uz pētījumiem un datiem. Šogad ir panākts finansējuma palielinājums daudzās jomās, piemēram, selekcijas darbam finansējums ir palielināts no piecsimt tūkstošiem līdz diviem miljoniem eiro šogad. Noslēgumā A. Vītola-Helviga uzsvēra: “Mēs ceram uz sadarbību, uz daudz labiem pētījumiem, ko tālāk mēs varēsim izmantot ministrijas politikas sekmīgai veidošanai.”
Vārds tika dots sadarbības līguma partnerim LZA pārstāvim Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītājam Dr.hist. Guntim Zemītim: “Mēs dzīvojam laikmetā, par kuru varētu teikt, ka esam organizēti kā tīklveida sabiedrība, kurā notiek savstarpēja sadarbība. Neviena nozare, arī lauksaimniecība, nevar attīstīties bez zinātnes palīdzības, un – otrādi – mūsu pētījumiem nebūtu nekādas jēgas, ja tiem nebūtu praktiska pielietojuma. Tieši šī sadarbība starp ministriju, LLMZA un LZA ir veiksmīga un it īpaši rosīga akadēmiķes Baibas Rivžas vadībā. Ļoti svarīgi zinātnes atziņas izmanot praksē, bet ir arī svarīgi šīs atziņas popularizēt un aiznest līdz cilvēkiem. Zinātnes atziņu popularizēšana ceļ arī zinātnes prestižu”.
LLMZA prezidente Dr.habil.oec. Baiba Rivža uzstājās ar ziņojumu “LLMZA darbība 2022. gadā – panākumi un jaunie izaicinājumi”. Viņa uzsvēra veiksmīgu sadarbību ar Zemkopības ministriju un Latvijas Zinātņu akadēmiju sadarbības līguma ietvaros. Veiksmīga sadarbība norisinās arī ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP), kuras biedrs ir LLMZA, ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU). Veiksmīga starptautiskā sadarbība norisinās ar Varšavas Dzīvības universitāti un Lietuvas Vitauta Dižā Universitāti. LLMZA ir veiksmīga starptautiskā sadarbība ar Eiropas Lauksaimniecības pārtikas un dabas zinātņu akadēmiju (UEAA) un Ziemeļvalstu lauksaimnieku zinātnieku asociāciju (NJF). B. Rivža uzsvēra jauno zinātnieku konkursa “Ražas svētki Vecaucē” un “Lauka izmēģinājumu un laboratoriju skates” nozīmīgumu. Svarīga ir LLMZA iesaistīšanās Zemkopības ministrijaskonkursa “Sējējs” nominācijas “Zinātne praksē un inovācijas” darbu vērtēšanā. Šogad konkursam aprit nozīmīga jubileja – “Sējējs” notiek 30. reizi. Savā ziņojumā B. Rivža atzīmēja Jāņa Lielmaņa balvas konkursa uzvarētājus, LZA vārdbalvas un jauno zinātnieku balvas ieguvējus, LZA zinātnes sasniegumu laureātus.
Viceprezidents Īzaks Rašals pateicās par prezentāciju “Kā redzams, ir ļoti daudz kas padarīts, bet mums ir viens papildinājums pie apbalvojumiem. Baiba Rivža tika apbalvota ar Baltijas Zinātņu akadēmijas medaļu un diplomu. Apsveicam ar šo izcilo panākumu!”
Ar Revīzijas komisijas ziņojumu uzstājās Revīzijas komisijas priekšsēdētāja, LBTU profesore Dr.oec. Ingrīda Jakušonoka. Viņa atzīmēja, ka daudz darba ir paveikts ar ļoti nelielu finansējumu. Galvenais atzinums – LLMZA līdzekļi tika izlietoti Statūtos noteikto mērķu sasniegšanai un uzdevumu realizācijai, grāmatvedības uzskaite un pārskatu iesniegšana notiek saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Dace Arāja uzstājās ar ziņojumu “Klimata mērķu sasniegšanas izaicinājumi lauksaimniecības un meža nozarēs.” Ziņojums pievienots šeit.
LZA akadēmiķis, LLMZA loceklis Dr.med.vet. Aivars Bērziņš uzstājās ar referātu „Sabiedrības veselībai nozīmīgu zoonotisko patogēnu molekulārā epidemioloģija.” Ziņojums sniedza ieskatu par aktuālākajiem pētniecības virzieniem sabiedrības veselībai nozīmīgu pārtikas infekciju ierosinātāju molekulārajā epidemioloģijā. Līdz šim Latvijā veiktajos pētījumos esam identificējuši nozīmīgus gaļas un gaļas produktu kontaminācijas iemeslus, tādā veidā radot jaunu pieeju intervences pasākumiem pārtikas ražošanā.
Lai gan COVID-19 pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi un higiēnas pasākumi būtiski mazināja ar pārtiku izraisīto saslimšanas gadījumu skaitu, šobrīd vērojama tendence, ka atsevišķu ar pārtiku izraisīto saslimšanas gadījumu skaits pieaug, kā, piem., listerioze u.c. Liela uzmanība pētījumos tiek pievērsta jaunu diagnostikas metožu izstrādei un jaunai pieejai slimību uzraudzībā, lai varētu būtiski ietaupīt slimību kontrolē pieejamos, jau tā ierobežotos resursus. Īpaša uzmanība infekcijas slimību epidemioloģijā šobrīd tiek pievērsta arī notekūdeņu monitoringam, kura izmantošana ir kļuvusi aktuāla arī COVID-19 pandēmijas laikā. Šī pieeja ne vien ļauj sistemātiski monitorēt situāciju slimību uzliesmojumos, bet arī prognozēt to izplatību konkrētos valsts reģionos. Notekūdeņu monitoringam kopumā ir liels potenciāls slimību uzraudzības sistēmu stiprināšanā ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā.
Benjamiņa Treija balvas laureāte Ph.D. Dace Štefenberga uzstājās ar referātu „Sadarbība un inovatīva uzņēmējdarbība ekonomikas attīstībai reģionos."
Referāta ietvaros tika izskatīta inovāciju un sadarbības loma reģionu un valsts attīstībā. Šobrīd uzņēmējdarbība ne tikai kā peļņas gūšanas veids, bet arī jaunrades un ilgtspējas instruments. Inovatīva procesa dalībnieki izmanto atšķirīgas pazīmes inovācijas definēšanai. Pārmaiņas notiek vairākos līmeņos: struktūrā, procesos, domāšanā. Reģionālā politika definē visu reģionu līdzsvarotu attīstību, bet tās īstenošana Latvijā atšķiras. Intelektuālā kapitāla saglabāšana reģionā ir nozīmīgs tā attīstības elements, un laikā, kad mākslīgais intelekts kļūst arvien populārāks, nozīmīga ir kritiskā domāšana un vēlme nemitīgi mācīties. Individuālā līmenī uzņēmēji ar viņu rīcībā esošiem resursiem, piemītošām prasmēm, kompetencēm un zināšanām rada inovācijas, izmantojot tās uzņēmējdarbības idejas īstenošanā. Kurzemes reģionā nav definēta inovāciju sistēma, bet zināšanu ekonomikas attīstībā pastāv nosacīts inovāciju tīkls, kura īstenošanā iesaistās uzņēmējdarbības atbalsta struktūras, pašvaldības, zinātniskās institūcijas, augstskolas un uzņēmumi. Sadarbības modelis atkarīgs no reģionā pastāvošajiem zināšanu centriem un uzņēmumiem, kas apvienojušies klasteros un citās struktūrās, tomēr tikai savstarpējā sadarbībā iespējama reģiona un valsts attīstība un ilgtspēja.
Ziņojums pievienots šeit.
Kopsapulcē tika sveikta LLMZA, LBTU un AS „Attīstības finanšu institūcija Altum” konkursa uzvarētāja Kristīne Valujeva.
Kopsapulcē tālāk norisinājās LLMZA īsteno locekļu jauno kandidatūru apspriešana, LLMZA prezidija un revīzijas komisijas kandidātu apspriešana. Tika izveidota balsu skaitīšanas komisija un notika balsošana.
Lauksaimniecības zinātņu nodaļa izvirzīja par īstenā locekļa kandidātu Dr.agr. Edgaru Rubauski, Pārtikas un veterinārmedicīnas zinātņu nodaļa – Dr.med.vet. Aiju Mālnieci, Agrārās ekonomikas zinātņu nodaļa – Dr.oec. Arni Lēnertu, Mežzinātņu nodaļa – Dr.biol. Gunu Bagradi un par ārzemju locekli – Ph.D. Paolo Gonthier, Inženierzinātņu nodaļa – Dr.sc.ing Raiti Brenci. Pēc balsu skaitīšanas komisijas ziņojuma visi šie kandidāti tika ievēlēti par LLMZA locekļiem.
Šogad notika arī LLMZA prezidija, nodaļu vadītāju un Revīzijas komisijas locekļu vēlēšanas. Par LLMZA prezidenti ievēlēja Dr.habil.oec Baibu Rivžu, par viceprezidentiem – Dr.oec. Irinu Pilveri un Dr.habil.biol. Īzaku Rašalu, par Agrārās ekonomikas zinātņu nodaļas vadītāju – Dr. oec. Andru Zvirbuli, par Lauksaimniecības zinātņu nodaļas vadītāju – Dr. agr. Inu Alsiņu, par Mežzinātņu nodaļas vadītāju – Dr.silv. Tāli Gaitnieku, par Pārtikas un veterinārmedicīnas zinātņu nodaļas vadītāju Dr.sc.ing. Anitu Bliju un par Inženierzinātņu nodaļas vadītāju Dr.sc.ing. Kasparu Vārtukapteini. Par Revīzijas komisijas locekļiem tika ievēlēti Dr.oec. Ingrīda Jakušonoka, Dr.oec. Inguna Leibus un Ph.D. Aija Pilvere.
LLMZA Kopsapulcē tika pasniegti diplomi 2022. gada 3. jūnijā ievēlētajiem LLMZA īstenajiem locekļiem: Agrārās ekonomikas zinātņu nodaļā – Dr.sc.soc. Dinai Bitei un ārzemju loceklim – Dr.biol. Guram Aleksidze, Mežzinātņu nodaļā – Dr.biol. Dārtai Kļaviņai, Lauksaimniecības zinātņu nodaļā – Ph.D. Ingai Moročko-Bičevskai, Pārtikas un veterinārmedicīnas zinātņu nodaļā – Dr.sc.ing. Ingmāram Cinkmanim, Inženierzinātņu nodaļā – Dr.sc.ing. Raimundam Šeļegovskim.
Sadarbība un inovatīva uzņēmējdarbība ekonomikas attīstībai reģionos prezentācija.
Klimata mērķu sasniegšanas izaicinājumi lauksaimniecības un meža nozarēs
Informāciju sagatavoja
Zaiga Oborenko,
LZA LMZN zinātniskā sekretāre
