Jaunumi
Ik gadu Latvijas Zinātņu akadēmija pētniekiem piešķir ''vārdbalvas''. Viena no laureātēm ir Vija Strazdiņa, kura saņēmusi Pauļa Lejiņa balvu lauksaimniecības zinātnēs par zinātniskā darba apkopojumu «Kviešu šķirnes Latvijas lauksaimniekiem». Kā Vija Strazdiņa nonāca līdz kviešu pētniecībai un kā notiek jaunu šķirņu izveidošana? To redzēsiet Ulda Birziņa veidotajā sižetā Rīta Panorāma:
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/216309/selekcione-konkuretspejigas-kviesu-skirnes
Informācija par projektiem zemāk norādītajās mājas lapās:
ICT-AGRI-FOOD: https://ictagrifood.eu/node/44596
SusAn: https://era-susan.eu/calls
SusCrop: https://www.suscrop.eu/news?backRef=7&news=2021_Joint_Call_open_submission
ERA-GAS: https://www.eragas.eu/en/eragas/2021-Call.htm
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) kā Latvijas Universitātes (LU) sadarbības partneri valsts pētījumu programmas (VPP) "Covid-19 krīzes mazināšanai" projektā "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītās krīzes – reCOVery-LV" aktīvi prezentē un apspriež rezultātus galasecinājumu un rekomendāciju veidošanai.
Pētniecības programma ForestValue izsludina aicinājumu kopīgajiem Eiropas pētniecības projektiem, kuru provizoriskais kopējais publiskā finansējuma budžets pārsniedz 11 miljonus eiro. Kā potenciālie pretendenti var startēt arī Latvijas meža pētnieki un nozaru organizācijas. Plānots projektus sākt 2021. gada beigās / 2022. gada sākumā.
20. janvārī LLU ESAF sadarbībā ar LZA VPP projektu INTERFRAME – LV rīko zinātnisku semināru, veltītu profesora E. Grinovska atcerei DAŽĀDĪBA ZINĀTNES PĒTĪJUMOS ".
WP4:Strukturālas izmaiņas ekonomikā – vad. pētniece Baiba Rivža
WP4.1,.4.4.un 4. 5..2020.gadā izvērsusies Covid-19 pandēmija, protams, atstāj ietekmi ne tikai uz sabiedrības kā sistēmas veselību, bet arī uz tautsaimniecību kā sabiedrības labklājībai nozīmīgu darbības sfēru. Viens no būtiskākajiem izmaiņu rādītājiem ir nodarbināto skaita izmaiņas. To izvērsti izmanto arī European innovation scoreboard apēķinos (EC, 2020). Izmantojot jau aprēķinātos datus par nodarbinātību valsts tautsaimniecības sistēmas pamatsegmentos 2020.gada 3.ceturkšņa nogalē veidojas sekojošs redzējums uz izmaiņām, kas notikušas Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultātā. Ir segmenti, kuros neskatoties uz visu sarežģīto situāciju, ir konstatējams nodarbināto skaita pieaugums, maksimumu sasniedzōt Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B – 135.0%). Tai pat laikā izdalās arī tautsaimniecības segmenti ar maksimālo nodarbināto skaita samazinājumu, kur lielākos zaudējumus cieš Māksla, izklaide un atpūta (R – 93.0%) segments un vēl jo vairāk Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I – 86.6%) segments. Ja iegūto datu analīzei kā kritēriju izmanto nodarbināto skaita samazinājumu katrā tautsaimniecības sistēmas segmentā salīdzinājumā ar vidējo rādītāju sistēmai kopumā, tad veidojas trīs izmaiņu variācijas. Pirmā – nodarbināto skaits 2020.gada 3.ceturkšņa beigās pārsniedz nodarbināto skaitu 2019.gada 4.ceturkšņa beigās, ko pieņem par 100.0% šai segmentā. Otra – nodarbināto skaita samazinājums ir minimāls, t.i., mazāks nekā vidējais samazinājums. Trešā – nodarbināto skaita samazinājums ir lielāks par vidējo un atsedz no pandēmijas ietekmes visvairāk cietušos tautsaimniecības sistēmas segmentus (skat. Table 2)