Jaunumi
2022. gada 11. februārī notika Ziemeļvalstu Lauksaimniecības zinātnieku Asociācijas (NJF), Latvijas nacionālas biedrības (NJF Latvia) atskaites sapulce. Tajā ar referātu „Atskaite par NJF LATVIA darbību 2021. gadā un iecerēm 2022. gadā” uzstājās akadēmiķe Baiba Rivža.
2022. gada 17. Februārī Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) rīkoja 2021. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autoru un autoru kolektīvu virtuālo apbalvošanas ceremoniju.
UEAA (The Union of European Academies for Sciences applied to Agriculture, Food and Nature), kuras biedrs ir LZA (Latvijas Zinātņu akadēmija), 2022. gada janvārī atklāja jaunu zinātnisku konkursu, kura pamatā ir UEAA biedru akadēmiju atlasītie labākie zinātniskie abstrakti. Savā tiešsaistes vietnē UEAA Zinātnes jaunumu (Scientific News) sadaļā publicēja divus abstraktus no Latvijas:
D. Zacs, I. Perkons, E. Pasecnaja, E. Abdulajeva, A. Viksna, V. Bartkevics
Persistent organic pollutants in the environment and food products in Latvia
un
S. Zute, V. Sterna, I. Jansons, I. Jansone, M. Bleidere, L. Degola, A. Miglavs, A. Auzins,
A. Krievina, I. Leimane
New technologies and economically viable solutions for local feed production for pig farming.
Abi publicētie abstrakti pieejami šeit https://ueaa.info/scientific-news/
Atbilstoši ANO ilgtspējīgas attīstības mērķim – izskaust badu, panākt pārtikas nodrošinājumu un uzlabotu uzturu, veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību – atspoguļots LZA LMZN un LLMZA veikums.
2022. gada 31. janvārī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas (LZA LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidija kopsēde.
UEAA (The Union of European Academies for Sciences applied to Agriculture, Food and Nature), kurā darbojās arī LLMZA un LZA LMZN pārstāvji, attālinātajā sarunā (30. novembrī) ar Lauksaimniecības Ģenerāldirektorātu uzsvēra, ka viņi piekrīt bažām par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un klimata pārmaiņām un piekrīt, ka mežiem ir svarīga loma šo draudu mazināšanā. Tomēr viņi arī atkārtoja kritiku attiecībā uz stratēģijas zinātnisko pamatojumu, kas ir pārāk ierobežots un galvenokārt attiecas uz klimata un bioloģiskās daudzveidības aspektiem, nevis uz plašo dalībvalstīs pieejamo mežsaimniecības zinātnes bāzi.