Informatīvajā biļetenā ir iekļautas divas tēmas: par Eiropas Biotehnoloģijas kongresu Tirānā un 5. starptautisko zinātnisko konferenci “Lopkopība: jaunākās tendences un nākotnes perspektīvas”, ko organizēja Lietuvas Veselības zinātņu universitātes (LVZU) Dzīvnieku zinātņu fakultāte sadarbībā ar LVZU Dzīvnieku zinātņu institūtu un Lietuvas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības zinātņu nodaļu.
2025. gada 11.–13. septembrī Tirānā, Albānijā, pirmo reizi notika Eiropas Biotehnoloģijas kongress, kurā piedalījās vairāk nekā 200 pētnieki, pasniedzēji, nozares pārstāvji un studenti no Eiropas, Ziemeļamerikas, Āzijas, Tuvajiem Austrumiem, Austrālijas, Ķīnas un citiem reģioniem. To organizēja Eiropas Biotehnoloģijas tematiskā tīkla asociācija (EBTNA) ar Albānijas Zinātņu akadēmijas un Tirānas Universitātes atbalstu.
Albānijas Zinātņu akadēmija un EBTNA parakstīja institucionālās sadarbības līgumu, kas integrē Albānijas zinātniskās institūcijas Eiropas biotehnoloģijas tīklā. Albānijas Zinātņu akadēmijas prezidents, akadēmiķis Skënder Gjinushi uzsvēra biotehnoloģijas pieaugošo nozīmi akadēmijas pētniecības centros un Albānijas apņemšanos veicināt reģionālo un starptautisko sadarbību.
2025. gada 9.–10. oktobrī Lietuvā notika 5. starptautiskā zinātniskā konference “Lopkopība: jaunākās tendences un nākotnes perspektīvas”. Konferencē pulcējās pētnieki, nozares pārstāvji un politikas veidotāji, lai apspriestu jaunākās tendences dzīvnieku barošanā, selekcijā, ģenētikā un ražošanas kvalitāti. Tematiskās diskusijas pievērsa uzmanību tam, kā sabalansēt patērētāju gaidas ar lauksaimnieciskās ražošanas tehnoloģijām. Šis izaicinājums prasa integrēt ilgtspējīgumu, inovācijas un ētiku mūsdienu lopkopībā un pārtikas sistēmās. Tā kā patērētāju izpratne un gaidas turpina attīstīties, lauksaimniecības nozarei ir jāpielāgojas, lai nodrošinātu augstu pārtikas kvalitāti, atbildību pret vidi un sistēmas ilgtermiņa noturību.
Ir jāuzsver, ka mūsdienu patērētāji arvien vairāk meklē pārtiku, kas ir droša, uzturvielām bagāta un ražota ilgtspējīgi. Pārredzamība, izsekojamība un skaidra marķēšana, piemēram, bioloģiskās, vietējās vai godīgas tirdzniecības sertifikāti, ir ļoti svarīgi, lai veicinātu patērētāju uzticēšanos un pārliecību. Tajā pašā laikā sabiedrībai būtu labāk jāizskaidro tradicionālo lauksaimniecības tehnoloģiju vērtība, lai novērstu nepareizus priekšstatus vai nereālas gaidas par “absolūti” ekoloģiskām praksēm. Tikmēr vietējās un tradicionālās lauksaimniecības metodes joprojām spēlē būtisku lomu bioloģiskās daudzveidības un kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī pārtikas identitātes nodrošināšanā. Šo pieeju kopums palīdz veidot elastīgas lauksaimniecības un pārtikas sistēmas, kas spēj izturēt klimata pārmaiņas un globālā tirgus svārstības.
Lai sabalansētu patērētāju vajadzības ar lauksaimniecības tehnoloģijām, ir nepieciešama inovāciju, pārredzamības un ilgtspējas saskaņošana. Galvenais mērķis ir ražot pārtiku, kas atbilst mūsdienu patērētāju prasībām, neapdraudot vides integritāti, ekonomisko dzīvotspēju vai sociālo taisnīgumu. Konferences diskusijās atkārtoti tika uzsvērts, ka sadarbība, izglītība un atbildīga inovācija ir būtiski svarīgi, lai veidotu ilgtspējīgu lopkopību un nākotnes pārtikas sistēmas.
UEAA Newsletter No.10 [pdf]