Darba kārtībā izskatāmie jautājumi:
1. LMZN un LLMZA kopsēdes darba kārtība. Ziņo LZA akad. Baiba Rivža.
2. Zinātnes sasniegumi 2021 laureātu uzstāšanās:
- Dr.agr. Sanita Zute „Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai”;
- Dr.chem Dzintars Začs „Noturīgo organisko piesārņotāju sastopamība Baltijas jūras reģiona apkārtējās vides objektos un pārtikas produktos”
3. Informācija par projektu rezultātiem:
- ERANET ForestValue;
- ERANET SUSCROP;
- VPP projekts INTERFRAME-LV;
Ziņo LZA akad. Baiba Rivža.
4. LLMZA 30 gadu grāmata.
5. Dažādi jautājumi.
LZA LMZN un LLMZA kopsēdē 28. martā tiks prezentēti divi pētījumi, kas ieguvuši LZA 2021. gada zinātnes sasniegumu balvas.
Dr. agr. Sanita Zute iepazīstinās ar pētījuma „Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai” rezultātiem.
Zinātnieku grupa: Dr.agr. Sanita Zute (pētījuma zinātniskā vadītāja), Dr.sc.ing. Vita Šterna, Dr.agr. Imants Jansons, Dr.agr. Inga Jansone, Dr.agr. Māra Bleidere (Agroresursu un ekonomikas institūts), Dr.agr. Lilija Degola (LLU), Dr.oe.Andris Miglavs Dr.oec Alberts Auziņš, Dr.oec. Agnese Krieviņa, Mg.soc.sci. Ieva Leimane (SIA EDO Consult). Pētījuma partneri: z/s Rubuļi (Saldus nov.), z/s Jaunkalējiņi (Smiltenes nov.), s/z Stepnieki II (Vetspils nov. ) z/s Bebri (Saldus nov.) SIA BIOGUS (Preiļu nov.), SIA LLZC (Rēzeknes nov.), SIA AKPC (Rīga), SIA LRS Mūsa (Bauskas nov.), biedrības Zemnieku Saeima un Latvijas Cūkaudzētāju asociācija.
Latvija ir perspektīva augkopības un lopkopības nozaru attīstībai klimata pārmaiņu kontekstā. Lai arī šobrīd augkopībā dominē pārtikas kviešu un rapšu audzēšana, tirgus orientētajam lopkopības sektoram svarīgas ir arī augstvērtīgi vietējās enerģijas un proteīna kultūraugi. Patērētāju pieprasījums pēc ĢMO brīvas, t.sk., bioloģiskās pārtikas veicinājis ražotāju interesi par ģenētiski nemodificētas sojas izmantošanu, kas ir īpaši svarīga lopbarības izejviela cūku, putnu ēdināšanā, kur sojas dabīgo proteīna sabalansētību ir grūtāk aizvietot ar citiem proteīna avotiem. Klimata pārmaiņu un augu selekcijas sasniegumu kontekstā, Baltijas reģionā varētu kļūt piemērots jaunu, siltumprasīgāku sugu, t.sk. sojas audzēšanai.
Pētījuma idejas ierosinātāji bija uzņēmēji – z/s Rubuļi (Sladus novads, specializācija: cūkkopība un graudkopība), kas 2017. gadā rosināja izvērtēt sojas audzēšanas iespējas komerciālos nolūkos, lai mazinātu saimniecības atkarību no sojas spraukumu cenas svārstībām pasaules biržās. Iedziļinoties cūku ēdināšanas specifikā un lopbarības ražošanas problēmās, ievērojami paplašinājās gan pētāmo jautājumu, gan tēmā ieinteresēto dalībnieku loks. Tas bija pamats Eiropas inovāciju partnerības grupas izveidei un projekta “Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai: ģenētiski nemodificētas sojas un jaunu lopbarības miežu šķirņu audzēšana Latvijā” tapšanai. Ar ELFLA fondu finansiālu atbalstu LAP programmas „Sadarbība” apakšpasākuma „Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” ietvaros no 2018 līdz 2021. gadam tika īstenots plašs starpnozaru pētījumu projekts, kas kopīgam mērķim apvienoja 14 projekta partnerus - zinātniekus, ekonomistus, nozares konsultantus un ekspertus, uzņēmējus no augkopības, barības sagatavošanas un cūkkopības nozarēm.
Pētījuma mērķis bija rast jaunus eksperimentālā pieredzē un ekonomikā analīzē balstītus risinājumus, lai sekmētu uzņēmumu spēju efektīvāk audzēt vietējās lopbarības izejvielas, paplašinātu Latvijas augkopības tirgus daļu, aizstājot importētās/sintētiskās lopbarības izejvielas ar vietējās izcelsmes produktiem, un rastu efektīvākus lopbarības ražošanas risinājumus cūkkopības nozares konkurētspējai. Projekta īstenošanas laikā dažādos Latvijas reģionos tika aprobētas un ekonomiski izvērtētas sojas audzēšanas tehnoloģijas, t. sk. sagatavoti pirmie ieteikumi sojas šķirņu un agrotehnikas izvēlei konvencionālai un bioloģiskai saimniekošanai, vietējās sojas pārstrādei sojas raušos, izmantojot ekstrudēšanu, un rekomendācijas to sekmīgai iekļaušanai cūku barības receptēs atbilstoši vecumam un fizioloģiskajam stāvoklim. Sabalansētas cūku barības ražošanā nozīmīgs enerģijas avots ir graudaugi, īpaši mieži. Projekta ietvaros uzmanība veltīta Latvijā jaunai miežu formai – kailgraudu miežiem, novērtējot šīs miežu formas audzēšanas un izmantošanas tehnoloģiskos risinājumus. Pētījumi bija vērsti uz lopbarības izejvielu audzēšanas tehnoloģiju pilnveidi, izmaksu optimizāciju laukkopības, cūkkopības un lopbarības ražošanas nozarēs, resursu ilgtspējīgāku un ekonomiski pamatotu izmantošanu, lopbarības ražošanas procesu dažādošanu, kā arī pārtikas jūdžu un vides piesārņojuma mazināšanu.
Gūtie rezultāti apliecina, ka Latvijā var izaudzēt soju, kas pēc kvalitātes un ražības ir līdzvērtīga sojai, kas augusi Eiropas dienvidu reģionos. Vietējās sojas raušu, kā arī kailgraudu miežu izmantošana cūku ēdināšanā ir nodrošinājusi pozitīvu efektu un garantē augstas kvalitātes cūkgaļas iegūšanu. Ne vienmēr sojas audzēšana saimniecībās būs ekonomiski pamatota, tāpēc svarīgi novērtēt potenciālās audzēšanas vietas specifiskos vides apstākļus. Sojas audzēšana pagaidām visizdevīgākā ir jauktā tipa saimniecībās, nodrošinot pašu vajadzības lopkopības sektorā. Tāpat lielā pieprasījuma dēļ sojas audzēšana būtu attīstāma bioloģiskās saimniecībās. Latvijas apstākļos šie ir pirmie soļi sojas adaptācijā un būtisks devums vietējā proteīna ražošanas palielināšanā, sugu dažādošanā saimniecībās.
Pētījuma rezultāti ir apkopoti 24 zinātniskās publikācijās, t.sk., 9 - Scopus datu bāzēs, sniegti 13 ziņojumi zinātniskās konferencēs, aizstāvēti divi zinātniskie darbi maģistrā grāda ieguvei, kā arī prezentēti projekta ietvaros organizētā starptautiskā konferencē. Pētījuma rezultāti rekomendāciju veidā publiskoti virtuālā grāmatā “Latvijā audzēta soja un kailie mieži - inovācijas cūku ēdināšanā”. (http://laukutikls.lv/nozares/lauku-telpa/raksti/virtualaja-gramata-latvija-audzeta-soja-un-miezi-inovacija-cuku-edinasana).
Dr. chem. Dzintars Začs iepazīstinās ar pētījuma „Noturīgie organiskie piesārņotāji Latvijas apkārtējā vidē un pārtikas produktos rezultātiem.
Pētījuma autori: Dr.chem. Dzintars Začs, Dr.chem. Ingus Pērkons, Elīna Pasečnaja, Eļnora Abdulajeva, Dr.chem. Vadims Bartkevičs (Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”), Dr.chem. Arturs Vīksna (Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte).
Pēdējos gados halogēnus saturošie noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP) rada ievērojamas bažas sakarā ar to nonākšanu apkārtējā vidē, bioakumulāciju, migrāciju pārtikas ķēdēs un potenciālo apdraudējumu vides ekoloģijai un cilvēku veselībai. Īpaša uzmanība tiek uzsvērta Baltijas jūras reģionam, noturīgo organisko piesārņotāju paaugstinātā fona dēļ. Ražošanas procesu un patēriņa preču nepareizās utilizācijas rezultātā noturīgie organiskie piesārņotāji ievērojamos apjomos emitējās vidē. Lai gan šo savienojumu koncentrācijas apkārtējā vidē parasti ir nelielas (ppb vai pat ppt līmeņos), tas var būt pietiekami, lai izraisītu nelabvēlīgo ietekmi visām ekosistēmām. Migrējot pārtikas ķēdēs, notiek NOP biomagnifikācija un, paaugstinoties pārtikas ķēdei, uzkrātie NOP daudzumi arī ievērojami paaugstinās. Tādējādi NOP nonāk arī pārtikas produktos un rada ievērojamus veselības riskus cilvēkiem. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūta “BIOR” (turpmāk BIOR) pētnieki pēdējos gados veica plašus pētījumus par apkārtējās vides un pārtikas produktu piesārņojumu, kā arī efektīvām šo savienojumu monitoringa stratēģijām un riska izvērtēšanu. Veiktie pētījumi ievērojami padziļina izpratni par Latvijas apkārtējas vides piesārņojuma statusu, NOP sastopamību pārtikas produktos Latvijā un iespējamiem riskiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī atbalsta Eiropas Komisijas Zaļā kursa stratēģiju, kuru galvenais mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un vidi pret toksisko piesārņotāju ietekmi.
Pētījumā
- tika aprakstītas metodes halogenēto liesmas slāpētāju un perfluorēto savienojumu analīzēm pārtikas produktos, ūdens, un apkārtējas vides paraugos, izmantojot Orbitrap augstās izšķirtspējas masspektrometriju un ultra augstas izšķirtspējas Furjē transformācijas jonu ciklotrona rezonanses (ICR) masspektrometriju (MS). Metodes nodrošina augstu selektivitāti un jutību. Tika demonstrēta efektīva iespēja veikt iepriekš nezināmu vielu klātbūtnes novērtēšanu pēc mērījumu veikšanai, izmantojot ģenerētos ultra augstas izšķirtspējas masspektrus;
- ir izstrādātas vairākas metodes regulēto un maz pētīto halogenēto dioksīniem-līdzīgo savienojumu ultra-jutīgai analīzei pārtikas produktos un apkārtējas vides paraugos, izmantojot magnētiskā sektora augstas izšķirtspējas masspektrometriju;
- izstrādātās metodes tika pielietotas pārtikas produktu analīzēm no Latvijas tirgū. Tika konstatēta gandrīz visu NOP grupu klātbūtne pārtikas produktos.
- izstrādātās metodes tika pielietotas zivju paraugu analīzēm gan no Latvijas iekšējām ūdenstilpnēm, gan no Baltijas jūras. Tika novērtēts paraugu piesārņojuma statuss ar regulētiem piesārņotājiem un ar maz pētītiem savienojumiem. Konstatēts, ka zivis no Baltijas jūras ir stipri piesārņotas, savukārt piesārņojums paraugos no iekšējām ūdenstilpnēm ir stipri atkarīgs no zivju sugas (piemēram, zuši savas barošanas specifikas dēļ bioakumulē ievērojami augstākas piesārņotāju koncentrācijas);
- tika izvērtēts halogenēto piesārņotāju un toksisko elementu saturs Latvijas savvaļas dzīvniekos (mežacūkas, brieži un aļņi). Halogenētie piesārņotāji un toksiskie elementi tika konstatēti visās sugās, apstiprinot ekotoksikantu visuresamību;
- tiek apkopota informācija par perfluorēto savienojumu klātbūtni pārtikas produktos Eiropas mērogā un izvērtēti potenciālie riski patērētājiem, ņemot vērā šo piesārņotāju toksikoloģijas īpašības;
- sadarbībā ar ārzemju pētniekiem tika izvērtētas komplekso piesārņotāju polihlorēto parafīnu analītiskās iespējas, radot jaunās iespējas veikt efektīvu šo savienojumu monitoringu Latvijas ekosistēmās;
Veiktie pētījumi paver sadarbības iespēju stiprināšanu ar ārzemju institūtiem, jo noturīgo organisko piesārņotāju problēma apkārtējā vidē ir aktuāla visiem pasaules reģioniem un BIOR izstrādātās analītiskās metodes un stratēģijas spēj attīstīt šāda veida pētījumus jaunā kvalitātē globālā mērogā.
Pētījuma kvalitāti un nozīmīgumu apstiprina publikāciju akceptēšana pasaules vadošajos zinātniskajos žurnālos, kas specializējas apkārtējās vides piesārņojuma problēmās un to risinājumos. Kopējais Scopus un Web of Science datubāzēs iekļauto publikāciju skaits ir 12 un to summārais ietekmes faktors (Impact factor) ir 77,6 (vidēji 6,5).
