Atbilstoši ANO ilgtspējīgas attīstības mērķim – izskaust badu, panākt pārtikas nodrošinājumu un uzlabotu uzturu, veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību – atspoguļots LZA LMZN un LLMZA veikums.
1. Sasniegumi zinātnē
2018. gads
1.1. Ar zinātniskiem pētījumiem pamatota smiltsērkšķu ekstraktu izstrāde jaunlopu veselības uzlabošanai.
LZA korespondētājlocekle Dr.sc.ing. Dalija Segliņa, Dr.sc.ing. Pawel Gornas, Dr.sc.ing. Vitalijs Radenkovs, Dr.med.vet. Laima Liepa, Dr.med.vet. Ilmārs Dūrītis, Dr.med.vet. Inga Pigiņka-Vjačeslavova, Mg.med.vet. Evita Zolnere. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Veterinārmedicīnas fakultāte, Dārzkopības institūts.
Smiltsērkšķu audzēšanas un pārstrādes blakusprodukti (dzinumi ar lapām, spiedpaliekas) satur bioloģiski aktīvus savienojumus, tos saturošie ekstrakti pozitīvi ietekmē jaundzimušo teļu imunitāti, turpmāko dzīvnieku augšanu un produktivitāti. Iegūtie klīnisko pētījumu rezultāti ir ieguldījums jaunu, dabīgu barības piedevu ražošanā ar iespēju mazināt antibiotiku lietošanu, kas svarīgi bioloģiskajās saimniecībās.
2020. gads
1.2. Latvijas augļkopības attīstības vēsture simts gados – grāmatā “Es mācos augļkopību”
Skrīvele M. (2020) Es mācos augļkopību. Rīga: Latvijas Mediji. 416 lpp.
Pētījumā, kas apkopots grāmatā “Es mācos augļkopību” valsts emeritētā zinātniece un komerciālās augļkopības atjaunošanas pamatlicēja Latvijā Dr.agr. Māra Skrīvele atklāj nozares attīstību dažādos laika posmos Latvijā 100 gadu garumā. Šāds vispusīgs pētījums veikts pirmo reizi, uzsverot gan mūsu priekšteču uzkrātās pieredzes, gan jaunākajos pētījumos iegūto zināšanu nozīmi.
2021. gads
1.3. Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai
Pirmo reizi Latvijā veikts starpdisciplinārs pētījums par efektīvu vietējās lopbarības ražošanas tirgus paplašināšanu, izvērtējot sojas audzēšanu un izmantošanas iespējas Latvijas apstākļos, lai mazinātu cūkkopības nozares atkarību no importētās proteīnbarības izejvielām. Pētījumā kompleksi analizēta vietējās lopbarības ražošanas tehnoloģiskā un ekonomiskā puse, tai skaitā dažādu pākšaugu un labību, īpaši sojas un kailgraudu miežu pienesums augstvērtīgas, no vietējiem resursiem veidotās barības ražošanai.
Pētījuma īstenošanā iesaistīti privāti augkopības, lopbarības ražošanas un cūkkopības uzņēmumi, īstenojot daļu eksperimentu ražošanas apstākļos Latvijas reģionos.
Rezultāti apkopoti 9 publikācijās, kas ir publicētas SCOPUS datu bāzē indeksētos zinātniskos žurnālos, un 6 citās zinātniskās publikācijas, sagatavotas vadlīnijas nozares uzņēmumiem, kas apkopotas virtuālā grāmatā.
1.4. Pētījums Latvijas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu pārstrukturēšanai pēkšņas pārtikas sistēmas krīzes laikā un pēc tās.
Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā (2021), galv. red. Pilvere I., monogrāfija. Jelgava, Drukātava, 465 lpp.
Autoru kolektīvs – 29 zinātnieki un studenti – pārtikas tehnoloģiju inženieri, ekonomisti, biologi, agronomi, sociologi un ķīmiķi no Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Dārzkopības institūta un galvenā redaktore LZA īstenā locekle Irina Pilvere, izmantojot uzkrātās zināšanas dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā, veica pētījumu Latvijas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu pārstrukturēšanai pēkšņas pārtikas sistēmas krīzes laikā un pēckrīzes laikā.
Monogrāfijā:
1) analizētas iespējas, kā atjaunot pārtikas ķēdes pēc Covid-19 izraisītajiem ekonomiskās darbības ierobežojumiem 7 lauksaimniecības nozarēs, pētījumā iesaistot nozaru ekspertus;
2) sagatavoti priekšlikumi uzņēmējiem un politikas veidotājiem;
3) veikta detalizēta dārzkopības analīze, izvērtējot Latvijā audzēto 46 augļu un dārzeņu sugu svaigas produkcijas pieejamības periodu tirdzniecībā;
4) noteikts pašreizējais un nepieciešamais vietējās produkcijas nodrošinājums Latvijas tirgū.
Monogrāfijā atspoguļots zinātniski pamatots četru nedēļu pārtikas paku modelis siltu pusdienu pagatavošanai mājās krīzes apstākļos 1. – 4. klašu skolēniem. Tas balstīts uz gatavo ēdienu uzturvērtības analīzi, kas atspoguļo patieso uzturvielu nodrošinājumu, sniegti videi draudzīgi iepakojuma risinājumi.
2. Organizētie konkursi
2.1. „Sējējs ”
Zemkopības ministrija sadarbībā Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju (LLMZA), Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu (LZA LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) organizē ikgadēju ZINĀTŅU NODAĻAS konkursu “Sējējs”, kura mērķis ir noteikt nozīmīgāko ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā un lauksaimniecībā.
“Sējējs 2018”
“Zinātne inovācijai” LLU zinātnieku grupa Dr.biol. Inas Alsiņas vadībā par izstrādāto darbu “Ilgtspējīgu tehnoloģiju izstrāde pākšaugu audzēšanai un to izmantošana proteīna nodrošināšanai Eiropā pārtikas un lopbarības ražošanai”.
“Sējējs 2019”
Laureāts grupā “Zinātne praksei” - monogrāfija “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas iespējas ar klimatam draudzīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību Latvijā” autoru kolektīvs un tā vadītājs Dr.habil.sc.ing., prof. Pēteris Rivža un vadošie līdzautori: Dr.oec., asoc. prof. Dina Popluga, Dr.sc.ing., prof. Ritvars Sudārs, Dr.agr., asoc.prof. Dzidra Kreišmane, Dr.oec., asoc.prof. Kaspars Naglis-Liepa.
Veicināšanas balva grupā “Zinātne inovācijai” projekta “Pētnieciskie un tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai smiltsērkšķu audzēšanai un pilnvērtīgai izmantošanai” 3. apakšprojekta “Latvijā sastopamo smiltsērkšķu slimību un kaitēkļu identifikācija un raksturojums zinātniskā pamatojuma nodrošināšanai diagnostikas metožu izstrādei un ilgtspējīgas augu aizsardzības sistēmas izveidei” autoru kolektīvs un tā vadītāja PhD. Inga Moročko-Bičevska un vadošie līdzautori: Dr.biol. Ina Baļķe, Dr.biol. Maksims Balalaikins, Dr.agr. Arturs Stalažs.
Veicināšanas balva grupā “Jaunais zinātnieks” promocijas darba “Zālaugu biomasas ieguve cietā kurināmā ražošanai” autore Dr.agr. Rasma Platače un zinātniskā darba vadītājs Dr.agr., prof. Aleksandrs Adamovičs.
Nominācijā “Zinātne praksei un inovācijas” grupā “Jaunais zinātnieks” un apakšgrupā “Zinātne inovācijā” tika sveikts promocijas darba “Kartupeļu pārstrādes blakusproduktu izpēte mikrokapsulētu fenolu savienojumu ieguvei” autors Dr.sc.ing. Igors Šepeļs un zinātniskā darba vadītāja Dr. sc.ing., prof. Ruta Galoburda.
„ Sējējs - 2020”
„Zinātne inovācijai” projekta “Perspektīvas augļaugu komerckultūras – krūmcidoniju (Chaenomeles japonica) vidi saudzējoša audzēšana un bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas” pētījumu rezultātu apkopojums.
Projekta vadītāja – Dr.biol. Edīte Kaufmane un vadošie līdzautori – Dr.sc.ing., LZA korespondētājlocekle Dalija Segliņa, PhD. Pavels Gorns (Pawel Gornas), Dr.agr. Silvija Ruisa, Dr.sc.ing. Inta Krasnova (LLU Dārzkopības institūts); Mg.agr. Regīna Rancāne (LLU Augu aizsardzības zinātniskais institūts (“Agrihorts”)).
„Sējējs – 2021”
balva “Zinātne praksē un inovācijas” piešķirta Dr.agr. Dzintrai Dēķenai par promocijas darbu “Plūmju potcelmu ietekme uz šķirņu ziemcietību un ražu”, kura zinātniskā vadītāja ir LLU prof. Dr. agr. Ina Alsiņa.
2.2. Jauno zinātnieku konkurss “Ražas svētki Vecaucē ”
“Ražas svētki Vecaucē 2020”
1. Solvita Zeipiņa (zin. vad. Dr. agr. Ina Alsiņa, Dr. agr. Līga Lepse) “Dārzeņu sojas audzēšana Latvijā” (LLU APP “Dārzkopības institūts”)
2. Ieva Plūduma-Pauniņa (zin.vad. Dr. agr. Zinta Gaile) “Sējas laika ietekme uz lauka pupu ražu 2019. g.” (LLU Lauksaimniecība fakultāte)
3. Madara Draguža (zin.vad. Dr. agr. Zinta Gaile) “Augsekas produktivitāte atkarībā no ziemas kviešu īpatsvara tajā un augsnes apstrādes paņēmiena” (LLU Lauksaimniecības fakultāte)
4. Jānis Kaņeps (zin.vad. Dr. agr. Biruta Bankina) “Botrytis cinerea un B. pseudocinerea – nozīmīgi pupu brūnplankumainības ierosinātāji” (LLU Lauksaimniecības fakultāte).
“Ražas svētki Vecaucē 2019”
1. Indras Ločmeles pētījums “Vasaras miežu populāciju un viendabīgu šķirņu salīdzinājums”, zinātniskā vadītāja Dr.agr. Zinta Gaile (LLU).
2. Lindas Litkes pētījums “Ziemas kviešu raža un ražas komponentu vērtības atkarībā no slāpekļa papildmēslojuma normas vidēji četros gados”, zinātniskā vadītāja Dr.agr. Zinta Gaile (LLU).
3. Terēzes Stankas pētījums “Ziemas kviešu lapu slimību attīstība atkarībā no fungicīdu smidzināšanas shēmām un slāpekļa mēslojuma normām” (zinātniskā vadītāja Dr.biol. Biruta Bankina).
4. “Ar zinātniskiem pētījumiem pamatota smiltsērkšķu ekstraktu izstrāde jaunlopu veselības uzlabošanai” – LZA korespondētājlocekle Dalija Segliņa, Dr.sc.ing. Pavels Gornas, Dr.sc.ing. Vitalijs Radenkovs, Dr.med.vet. Laima Liepa, Dr.med.vet. Ilmārs Dūrītis, Dr.med.vet. Inga Pigiņka-Vjačeslavova, Evita Zolnere.
5. Jauno zinātnieku balva Mg. Lāsmai Grīnbergai (Latvijas Lauksaimniecības universitāte) par darbu “Sadarbība un kooperācijā kā bioloģiskās lauksaimniecības attīstību veicinoši faktori Latvijas reģionos” (zin. vad. prof. B. Rivža).
3. Projekti
3.1. LZA − Bulgārijas ZA kopprojekti (2018.−2020.) “Kviešu (Triticum aestivum L.) ģenētiskā materiāla izturības izvērtējums pret dažām sēnīšu slimībām” (prof. Biruta Bankina, Latvijas Lauksaimniecības universitāte; prof. Rosica Rodeva (Rossitza Rodeva), Bulgārijas ZA Augu fizioloģijas un ģenētikas institūts)
3.2. HORIZON 2020 projekts Data Driven Dairy Decisions for Farmers (4D4F) (2016–2020). Tas fokusējās uz sensoru lomu reālā laika datu apkopošanā, palīdzot pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus piensaimniecībā. 3 galvenie uzdevumi bija: 1) Zemnieku saimniecību labās prakses izplatība 10 valstu mērogā; 2) Zemnieku un tehnikas ražotāju sasaiste; 3) Zinātnieku – pieredzējušo un jauno kontakti – kopīgas publikācijas, atbalsts maģistru un promocijas darbu izstrādē, kopīgi pētījumu projekti nākotnē.
3.3. Projekts INTERFRAME-LV (2019.-2021.) būtība ir novērtēt globālo norišu ietekmi uz ilgtspējīgi virzītu Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības modeli; izvērst ciešākas zinātnes un prakses kopdarbības variācijas maksimāli labvēlīgam sabiedrības un tautsaimniecības attīstības rezultātam, zinātniekiem sadarbojoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi u.c.
Projekta INTERFRAME-LV īstenotājs ir Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), kā partneriem piedaloties Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), Latvijas Universitātei (LU), Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) un Agroresursu un ekonomikas institūtam (AREI).
4. Konferences
Ikgadēja Starptautiskā Baltijas valstu konference pārtikas zinātnē un tehnoloģijā “FoodBalt ”
Ikgadēja LLU zinātniski praktiska konference „Līdzsvarota lauksaimniecība”
Piezīmes pie mērķiem
- 1.Turpmākajos gados būtiskāki izaicinājumi ir saistīti ar klimata pārmaiņu apdraudējumu un CO2 izmešu samazināšanu.
2. Priekšlikumi kā veicināt Latvijas ieguldījumu:
1) iesaistīties starptautiskos pētījumu projektos;
2) stiprināt starptautiskos kontaktus; starptautiskās pieredzes pārņemšana;
3) informēt lauksaimniekus par klimata izmaiņu draudiem un kā samazināt CO2 izmešus;
4) jaunos zinātnieku piesaistīšana.