LLMZA

  • Lauksaimniecības zinātņu nodaļa

  • Inženierzinātņu nodaļa

  • Pārtikas un veterinārmedicīnas zinātņu nodaļa

  • Mežzinātņu nodaļa

  • Agrārās ekonomikas zinātņu nodaļa

APKOPOJUMS VPP “COVID19 seku mazināšanai” 6.9.projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes" pētījumu rezultāti

WP4:Strukturālas izmaiņas ekonomikā – vad. pētniece Baiba Rivža
WP4.1,.4.4.un 4. 5..2020.gadā izvērsusies Covid-19 pandēmija, protams, atstāj ietekmi ne tikai uz sabiedrības kā sistēmas veselību, bet arī uz tautsaimniecību kā sabiedrības labklājībai nozīmīgu darbības sfēru. Viens no būtiskākajiem izmaiņu rādītājiem ir nodarbināto skaita izmaiņas. To izvērsti izmanto arī European innovation scoreboard apēķinos (EC, 2020). Izmantojot jau aprēķinātos datus par nodarbinātību valsts tautsaimniecības sistēmas pamatsegmentos 2020.gada 3.ceturkšņa nogalē veidojas sekojošs redzējums uz izmaiņām, kas notikušas Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultātā. Ir segmenti, kuros neskatoties uz visu sarežģīto situāciju, ir konstatējams nodarbināto skaita pieaugums, maksimumu sasniedzōt Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B – 135.0%). Tai pat laikā izdalās arī tautsaimniecības segmenti ar maksimālo nodarbināto skaita samazinājumu, kur lielākos zaudējumus cieš Māksla, izklaide un atpūta (R – 93.0%) segments un vēl jo vairāk Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I – 86.6%) segments. Ja iegūto datu analīzei kā kritēriju izmanto nodarbināto skaita samazinājumu katrā tautsaimniecības sistēmas segmentā salīdzinājumā ar vidējo rādītāju sistēmai kopumā, tad veidojas trīs izmaiņu variācijas. Pirmā – nodarbināto skaits 2020.gada 3.ceturkšņa beigās pārsniedz nodarbināto skaitu 2019.gada 4.ceturkšņa beigās, ko pieņem par 100.0% šai segmentā. Otra – nodarbināto skaita samazinājums ir minimāls, t.i., mazāks nekā vidējais samazinājums. Trešā – nodarbināto skaita samazinājums ir lielāks par vidējo un atsedz no pandēmijas ietekmes visvairāk cietušos tautsaimniecības sistēmas segmentus (skat. Table 2)

Valsts tautsaimniecības pamatsegmentu struktūrālas izmaiņas līdz 2020.gada 3.ceturkšņa beigām

2019.g. 4..ceturksnī -100.0%, bet   – 2021.g. 3.ceturksnī – 98.6%

 

Nr.

Izdalītās grupas

Segmentu skaits

Grupā ietilpstošo segmentu uzskaitījums

1.

Nodarbināto   skaits pieaudzis - virs 100.0%

Septiņi segmenti

A-107.2%, B-135.0%, F-100.8%, J-100.3%,

O-101.2%, P-100.7%, Q-102.8%

2.

Samazinājums minimāls   - mazāks par vidējo

Viens segments

C-99.2%

3.

Samazinājums augstāks par vidējo

Vienpadsmit segmenti

D-94.9%, E-97.3%, G-98.0%, H-93.0%, I-86.6%, K-96.5%, L-97.9%, M-94.9%, N-96.5%, R-93.0%, S-94.6%

Avots: autoru aprēķini pēc CSP datiem JVS014c. Aizņemtās darbvietas reģionos pa darbības veidiem ceturkšņa beigās.

WP 4. 2. un 4. 6. Veicot starptautiskās un nacionālās pieredzes analīzi par uzņēmējdarbībā pielietotajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem,  attālinātā darba izpēti Covid-19 pandēmijas laikāun izstrādājot
 ieteikumus digitalizācijas veicināšanai un papīra apjoma samazināšanai noskaidrots:
IKT speciālistu skaits ir stabils, taču joprojām tas ir mazāks par ES vidējo; Tikai nedaudz vairāk nekā puse interneta lietotāju (53%) iepirkušies tiešsaistē; Uzņēmumu īpatsvars, kas iegādājas vismaz vienu no tādiem pakalpojumiem kā mākoņdatošana, datu bāzu mitināšana, grāmatvedības lietotnes utt., ir tikai 11%. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem uzņēmumi, kas izmanto digitālo tehnoloģiju iespējas, paaugstina savu produktivitāti par 1 procentpunktu, sasniedzot 10 %;Latvijā rādītājs “Pārdošana tiešsaistē pāri robežām (MVU, %)” uz pārējo Baltijas valstu fona ir ļoti zems – tas nedaudz pieauga no 4% 2017.gadā līdz 5% 2019.gadā. Tāpat salīdzinoši maz uzņēmumu nodarbojas ar pārdošanu tiešsaistē pāri robežām (5%). Augstās piegādes izmaksas ir galvenais šķērslis, ar ko nākas saskarties uzņēmumiem, kuri vēlas tiešsaistē pārdot preces klientiem citās ES valstīs.
Attālinātā darba detalizētai izpētei tika veikta aptauja, kuras mērķis bija izzināt respondentu pieredzi un viedokli par attālināto darbu.. Kopumā iedzīvotāji aptaujā pozitīvi vērtējuši attālināto darbu, kā arī atzinuši, ka pēc Covid-19 beigām vēlētos turpināt strādāt 1-2 dienas attālināti. Tajā pašā laikā attālinātā daba nodrošināšanai nepieciešams vērst uzmanību uz ergonomiskas darba vietas iekārtošanu mājās (tajā skaitā normatīvajā regulējumā paredzot kompensāciju nodrošināšanu darbiniekiem šādas darba vietas iekārtošanai, kā arī nepieciešamo izdevumu, piemēram, interneta pieslēguma segšanai), atbalsta mehānismus darba pienākumu izpratnes nodrošināšanai un darbinieku motivācijas veicināšanai, ņemot vērā ierobežotas komunikācijas iespējas, kā arī darba un privātās dzīves harmonizēšanu. 21% respondentu piekrita vai drīzāk piekrita apgalvojumam, ka attālinātā darba rezultātā viņiem samazinājās izlietotā papīra apjoms.( Ziņojums EM).
 Ir veikta arī  analīze par mūžizglītībai piemērotākajiem digitālajiem rīkiem, veidiem un platformām un izveidots šo rīku saraksts. Ir  izstrādāts ziņojums par  valsts iestāžu darbinieku  prasmēm un kompetencēm, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai digitālajā vidē.

WP 4.3..Pētījumu ietvaros tika apstiprināts, ka Latvijas banku sektors būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm jau kopš 2008.-2009.gada krīzes, kā arī Covid-19 pandēmijas pirmais vilnis visnegatīvāk turpināja atsaukties un pieejamo finansējumu uzņēmumiem. Pētījumu rezultātā tika izstrādāti priekšlikumi un ieteikumi FKTK un atbildīgajām ministrijām


Visa WP4 uzdevumu pētījuma rezultātā sagatavotas  zinātniskās publikācijas, kas pieņemtas publicēšanai Web of Science indeksētos izdevumos.

Pielikums(excel)

Pielikums(excel)