LLMZA un LZA LMZN kopsapulce
Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) Jelgavā 2020. gada 11. septembrī notika Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas (LMZN) kopsapulce. Uz nākamajiem trim gadiem par LLMZA prezidenti tika ievēlēta LZA akadēmiķe, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesore Baiba Rivža; par viceprezidentiem – LZA akadēmiķe, LLU rektore profesore Irina Pilvere un LZA akadēmiķis, LU profesors Īzaks Rašals. Pēc Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktora Dr. med. vet. Aivara Bērziņa un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktora Dr. sc. ing. Uģa Cābuļa akadēmiskajiem priekšlasījumiem tika nobalsots par viņiem kā LZA LMZN īsteno locekļu kandidātiem. Kā arī tradicionāli tika apbalvoti konkursos uzvarējušie topošie zinātnieki, ievēlēti jauni LLMZA locekļi un izsniegti diplomi 2019. gadā ievēlētajiem locekļiem. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis šo pasākumu kodolīgi nodēvēja par lauksaimniecības un mežsaimniecības inteliģences kopā sanākšanu.
Atslēga – vietējā un starptautiskā sadarbība
LZA prezidents akadēmiķis Ojārs Spārītis uzrunā izcēla zinātnieku līdzsvarojošo lomu starp dabas resursu saglabāšanu un to maksimālo atdevi tautsaimniecības izaugsmē, līdzīgi kā reiz sarunā viņam bija teicis kāds Vācijas parlamenta loceklis un vienlaikus lielsaimnieks, – tas ir jūsu, zinātnieku, uzdevums meklēt līdzsvaru, lai tiktu ievāktas labas ražas un tautai nebūtu jāstaigā pastalās, bet kukaiņi joprojām apputeksnētu augus un saglabātos tīra vide. Citiem vārdiem tas nozīmē – palīdzēt dzīvot bioekonomiski.
Lai lauksaimniecības un meža zinātnieki varētu sniegt savu ieguldījumu bioekonomiskā līdzsvara nodrošināšanā, nozīmīga ir dažāda veida sadarbība. Ik gadu starp LZA, LLMZA un Zemkopības ministriju (ZM) tiek parakstīts sadarbības līgums. Viens no tā plusiem, kā atgādināja ZM pārstāvis Dr. sc. agr. Ainars Nābels-Šneiders, ir rast jaunas iespējas pētniecības attīstībai. Piemēram, lai nozares zinātnieki varētu piedalīties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumu programmās un iegūt šos starptautiskos līdzekļus, ir nepieciešams valsts līdzfinansējums, ko sedz ZM.
LLMZA prezidente Baiba Rivža arī pārskatā uzsvēra pārvaldības iestāžu, dažādu organizāciju un zinātnisko institūciju, t. sk. augstskolu, partnerības izšķirīgo lomu nozares zinātnes attīstībā. Trīspusējais līgums (LZA, LLMZA, ZM) ietver lauksaimniecības zinātnes jomā arī jauno zinātnieku konkursa rīkošanu un izmēģinājumu, eksperimentu un laboratoriju apskates; konkursa „Sējējs” grupas „Zinātne praksē un inovācijas” darbu vērtēšanu u.c. Ar LLU, Latvijas Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu direktoru padomes (LLZIDP) aktīvu līdzdalību arī pandēmijas apstākļos klātienē norisinājās gadskārtējās lauku skates desmit zinātniskajos institūtos un struktūrās Pūrē, Priekuļos, Vecaucē un citviet.
LLMZA organizētajā studentu darbu konkursā sadarbībā ar LLU, Jelgavas domi un Attīstības finanšu institūciju “Altum” pašvaldības balvu priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods pasniedza Sanitai Betherei par maģistra darbu “Jelgavas novada Kultūras pārvaldes cilvēkresursu analīze un pilnveides iespējas”, zinātniskā vadītāja asoc. profesore Lāsma Līcīte); savukārt “Altum” Zemgales reģiona vadītāja Mārīte Lazdiņa apbalvoja Lolitu Dāboliņu par maģistra darbu “Ražošanas koncentrācijas process Latvijas lauku saimniecībās”, zinātniskā vadītāja profesore Aina Dobele; un studenti no Indijas Jalpai Batukbhai Ratiya par maģistra darbu “Eksopolisaharīdu (EPS) izvērtējums auzu ieraugos”, zinātniskā vadītāja asoc. profesore Dace Kļava. Pirmā akadēmiķes Baibas Rivžas jubilejas stipendija tika piešķirta LLU absolventei Ievai Priedei par maģistra darbu “Kultūras tūrisma attīstības iespējas Kurzemes reģionā”. Pieredze rāda, ka ilggadējos konkursos apbalvotie studenti kļūst par redzamiem pētniekiem.
Starptautiskajā sadarbībā nozīmīgi partneri ir Ziemeļvalstu Agrāro zinātņu asociācija (NJF) un Eiropas Lauksaimniecības pārtikas un dabas zinātņu akadēmija (UEAA). Pateicoties saiknei ar šiem ārzemju partneriem, ir iespēja sekmīgāk startēt un piedalīties arī Eiropas pētniecības telpas sadarbības tīkla ERA-Net projektos. Tā turpinās aprites ekonomikai, neatkarībai no neatjaunojamajām izejvielām, negatīvas ietekmes uz vidi mazināšanai veltīti projekti “ForestValue” ("Innovating the forest-based bioeconomy” / “Meža bioekonomikas inovācijas”) un “SusCrop" (“Sustainable Crop Production” / “Augkopības ilgtspēja”), kuros saņemts arī ZM atbalsts. Ar NJF kopš maija LZA LMZN savā vadītajā valsts pētījumu programmas (VPP) “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projektā INTERFRAME-LV ir uzsācis tiešsaistes seminārus – jaunā koronavīrusa dēļ digitālo rīku intensīvākas izmantošanas ietekmē.
Mobilizēšanās pārmaiņām projektos INTERFRAME-LV un “reCOVery”
Pandēmijas situācijai tika pielāgots jau 2019. gadā sāktais projekts INTERFRAME-LV, kurā LZA sadarbībā ar LLU strādā pie tēmas – digitalizācija uzņēmējdarbībā un izglītībā, 5 reģionālo forumu ciklā 2020. gada pavasarī pārejot uz attālināto formu. Vasarā Kurzemes un Pierīgas forumiem jau pievienojās aktuālās VPP “Covid-19 seku mazināšanai” projekta “reCOVery” pētnieki, kas Latvijas Universitātes (LU) vadītajā, akadēmiķes profesores Innas Šteinbukas personā, projektā pārstāv tā sadarbības institūcijas LZA un LLU.
LLU rektore Irina Pilvere dalījās informācijā un secinājumos par LLU dalību “reCOVery” – atbildības jomām, iespējamiem risinājumiem krīzes pārvarēšanā. Projekta kopējais mērķis ir piedāvāt atbildes uz jautājumiem saistībā ar tautsaimniecības noturību pret satricinājumiem, vietējās pārtikas ražošanas veicināšanu un ekonomikas pašpietiekamību, valsts parāda risku, cilvēkresursu un zināšanu aizplūdes riska mazināšanu u.c., rezultātā novērtējot valdības politiku pandēmijas laikā, sniedzot ekonomiskās attīstības scenārijus, ieteikumus rīcībpolitikas veidotājiem. LLU iesaiste projektā ir 2 jomās: strukturālās izmaiņas valsts ekonomikā (vad. akadēmiķe Baiba Rivža) un vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā (vad. akadēmiķe Irina Pilvere).
Strukturālo izmaiņu valsts ekonomikā sadaļa ietver: izmaiņas Latvijas tautsaimniecības ģeogrāfiskajā telpā Covid-19 pandēmijas ietekmē; digitālās transformācijas un digitālo prasmju izvēršana kā pandēmijas seku mazināšana ekonomikā un kā sistēmas ilgtspējīga vieda darbība; banku sistēma kā ekonomiku stimulējošs vai kavējošs elements Latvijā Covid-19 laikā; uzņēmumu un uzņēmēju adaptēšanās spēja un uzņēmumu dzīves cikls kritiskās situācijās; pandēmijas ietekme uz bezdarbu, aktīvie nodarbinātības pasākumi un preventīvie bezdarba samazināšanas pasākumi; ilgtspējīga mūžizglītības sistēma Covid-19 seku mazināšanai un konkurētspējas paaugstināšanai.
Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā ietver pētījuma 3 sadaļas: vietējo un globālo pārtikas piegādes ķēžu noturības novērtēšana Covid-19 krīzes laikā un pēc tās (vad. Gunta Grīnberga-Zālīte), iesaistīti LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes (ESAF) pētnieki – ekonomisti un sociologi; vietējo lauksaimniecības izejvielu un pārtikas produktu piegādes iespēju novērtēšana un novatorisku risinājumu izstrāde, lai uzlabotu ķēžu noturību krīzes un pēckrīzes apstākļos (vad. Inga Ciproviča), iesaistīti LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) un Dārzkopības institūta pētnieki – inženieri, lauksaimnieki un biologi; risinājumu un ieteikumu sniegšana lauksaimniecības izejvielu, pārtikas produktu un uztura sistēmu noturības stiprināšanai krīzes un pēckrīzes attīstības iespēju laikā, kā arī zināšanu nodošana ieinteresētajiem – politikas veidotājiem, pašvaldībām, ražotājiem un patērētājiem (iesaistīti visi pētnieki).
Tika izvērtēta starptautiskā un vietējā pieredze Covid-19 krīzes laikā gan pārrāvumu nacionālā pārtikas ķēdē makrolīmenī aspektā, gan pārstrādes un patērētāju uzvedības aspektā, un jau tagad iegūti daudzi jo daudzi secinājumi. Iespējams iezīmēt galvenās risināmās problēmas pārtikas ķēdēs Latvijā. Piemēram, valsts līmenī jābūt krīzes pārvarēšanas plānam ar konkrētiem pasākumiem, kurus var iedarbināt atkarībā no tā, cik ilga un nopietna ir krīze; jāorganizē «zaļie koridori» eksportam, eksporta procedūras kļūst sarežģītākas (birokrātija); jāpagarina produkcijas uzglabāšanas termiņi; jāsamazina PVN svaigai pārtikai; jāveido ražošanā nepieciešamo resursu uzkrājumi, kā arī finanšu uzkrājumi. Bet krīzē lielākais risks ir cilvēkresursi un to pieejamība, jo ražošanas procesu nevar pārtraukt.
Zinātne ir nepieciešama katram valsts iedzīvotājam
Aktuāliem pētniecības jautājumiem tika veltītas arī LVKĶI direktora Uģa Cābuļa un “BIOR” direktora Aivara Bērziņa prezentācijas. Uģa Cābuļa zinātniskais priekšlasījums bija par atjaunojamām izejvielām kā resursu polimērmateriālu ražošanai, parādot visa LVKĶI un paša zinātnieka pieredzi poliuretānu ķīmijā un tehnoloģijā. Poliuretānu izmanto kā siltumizolācijas materiālu, t. sk. arī sadzīves elektrotehnikā, kas atrodas ikvienā mājsaimniecībā. Aivars Bērziņš uzsvēra šajā laikā tik aktuālo tēmu – sabiedrības veselību, ko varētu labāk pasaudzēt un uzlabot, izsargājoties no zoonožu jeb dzīvnieku infekcijas slimību rezistenci jeb nevēlamu iedarbību uz cilvēku, gan pārtikas, gan kontaktu veidā. Aivars Bērziņš pārstāv Latviju Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes (European Food Safety Authority) Konsultatīvajā padomē. Kopsapulces dalībniekiem nebija iebildumu par abu vietēji un starptautiski atzinīgi novērtēto zinātnieku kandidatūrām LZA īsteno locekļu statusam.
LMZN un LLMZA kopā ar LLU un ZM nodrošina un uztur valsts lielāko dabas bagātību un apjomīgāko tautsaimniecības resursu zinātnisko bāzi, t. sk. saistībā ar augu un dzīvnieku šķirņu selekcijas darbu, zinātniski pamatoti audzētas pārtikas, meža stādmateriāla nodrošināšanu, jaunu atjaunojamo resursu izveidi, lauku teritoriju viedo attīstību utt., un tas skar katru valsts iedzīvotāju. Taču tas ne vienmēr tiek apzināts, zinātniekiem nepamatoti pārmetot ikdienā izmantojamu tūlītēju rezultātu trūkumu un piedēvējot vēl citas negācijas, lai, visdrīzāk neizpratnes dēļ, attaisnotu zemo valsts finansējumu zinātnei. Bet zinātne ir pelnījusi lielākus nodokļu maksātāju līdzekļus, jo viņiem pašiem ir nepieciešama – katram valsts iedzīvotājam.
Sagatavoja Ausma Mukāne