LLMZA

  • Lauksaimniecības zinātņu nodaļa

  • Inženierzinātņu nodaļa

  • Pārtikas un veterinārmedicīnas zinātņu nodaļa

  • Mežzinātņu nodaļa

  • Agrārās ekonomikas zinātņu nodaļa

Nacionālā attīstības plānā augstākajai izglītībai un zinātnei jāierāda pienācīga vieta

Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) pilnsapulce 2019. gada 8. februārī tika veltīta jaunā Nacionālā attīstības plāna (NAP) veidošanas aktualitātei, t. sk., kā savā runā norādīja LAPA priekšsēdētāja, LZA akadēmiķe Baiba Rivža, lai augstākajai izglītībai un zinātnei šajā dokumentā un valsts tālākajā attīstībā tiktu ierādīta pienācīga vieta, kā arī prasībām valdībai par esošo likumu normu ievērošanu saistībā ar augstākās izglītības un zinātnes finansējumu.

Būtiski izcelt, ka visos izvirzītajos prioritārajos virzienos ir nepieciešama pētniecība, līdzīgi kā digitalizācija ir attiecināma uz visām nozarēm un jomām, ko pilnsapulcē uzsvēra SIA "Latvijas Mobilais Telefons" prezidents profesors Juris Binde, NAP sakarā pievērsdamies digitālajiem izaicinājumiem Latvijas ilgtspējīgai attīstībai. NAP pašreizējā kodolā pētniecības aprises vēl nav redzamas, tās ir iezīmējamas daudz skaidrāk un konkrētāk, īpaši ņemot vērā, ka esošajā NAP postulētais ekonomiskais izrāviens nav pilnībā realizējies, visticamāk, tieši zinātnes un augstākās izglītības pienācīgas nenovērtēšanas (par ko liecina pat pirmskrīzes apjomā neatgrieztais, nerunājot par palielinājumu, budžeta finansējums) dēļ.

AIP priekšsēdētājs profesors Jānis Vētra diskusijā akcentēja, ka Latvijas 27. vieta pēc ilgtspējas rādītāja ir potenciālu apliecinoša un dod stimulu izveidot kvalitatīvu NAP valsts tālākajai attīstībai. Bet šajā procesā ir svarīgi neaizmirst, ka attīstībai ir 2 fāzes - augšanas un nobriešanas, kad ieguldītais iegūst funkcionalitāti, kad kvantitāte rezultējas kvalitātē. Kā ilustratīvs piemērs tam varētu derēt iespējamais līdzekļu palielinājums augstākajai izglītībai un zinātnei - rezultāts nav sagaidāms uzreiz, ir nepieciešams nobriešanas laiks. NAP pašreizējā ietvarā rezultātu mērīšanā dominē kvantitatīva pieauguma indikatori. Pagaidām dokumentā pietrūkst arī augstākās izglītības sadaļa, taču šai sistēmai ir ietekme uz visu, turklāt tā nav tikai līdzeklis, bet ir arī pati kā mērķis, t. sk. augstākās izglītības eksporta ziņā. Tāpat bez izsvērti formulētas pētniecības sadaļas nav iedomājama reāla attīstība, jo pētniecības elements kalpo visu NAP mērķu sasniegšanai, cita starpā jāmaina situācija, ka politiski lēmumi nevietā aizstāj zinātnisku analīzi.

Foto: Roberts Svižeņecs

Lapa-2019.-Rivza

Lapa--2019-kolegi