LLMZA

  • Lauksaimniecības zinātņu nodaļa

  • Inženierzinātņu nodaļa

  • Pārtikas un veterinārmedicīnas zinātņu nodaļa

  • Mežzinātņu nodaļa

  • Agrārās ekonomikas zinātņu nodaļa

Viedie risinājumi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Ar EKOSOC-LV atbalstu un līdzdalību noritējis II Ekonomikas forums par digitalizāciju

Š.g. 7.- 8. septembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā norisinājās II Eiropas - Latvijas Ekonomikas forums "INDUSTRIĀLĀ Revolūcija 4.0.: digitālā ekonomika, datu drošība un atbilstības labā prakse", ko organizēja LZA Ekonomikas institūts ar aktīvu Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV iesaisti. Latvijas kā viedvalsts izaugsme ir arī EKOSOC-LV pētījumu objekts un sasaucas ar foruma tēmu un saturu, kurā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) tika izceltas kā visās tautsaimniecības nozarēs izmantojams attīstības instruments.

Foruma pirmajā diena tika iezīmēts digitalizācijas (sensori, neironu tīkli, liela apjoma dati, mākslīgais intelekts, robotizācija u.c.) ietekmes un problemātikas vispārējais fons, piedaloties SIA "Latvijas Mobilais Telefons" prezidentam Jurim Bindem, Eiropas Parlamenta deputātei Inesei Vaiderei, ar neklātienes uzrunu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam Džovanni Butarelli, LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošajam pētniekam Guntim Bārzdiņam, sabiedrības "Macklean" konsultantam un lauksaimniecības digitalizācijas ekspertam Filipam Lundinam no Zviedrijas, uzņēmuma "Accenture" Inovāciju vadītājam Kristapam Bangam, uzņēmuma "Data Security Solutions", vadītājam un kiberdrošības ekspertam Andrim Sorokam; nodokļu audita sabiedrības "WPNO" vadītājam Martinam Ottenam, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim u.c.

Foruma otrajā dienā norisinājās darbs sekcijās - par IKT sasniegumiem dažādās tautsaimniecības nozarēs: viedie risinājumi industriālajā digitalizācijā, transportā, loģistikā, pilsētpārvaldībā, vadītājs LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna Gundars Bērziņš; jurisprudencē, datu drošībā, kiberdrošībā, finanšu un globālo biznesa pakalpojumu sektorā, vad, Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs; inženierija un tehnoloģijas 4.0. industrijai, vad. RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna; viedie risinājumi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, vad. EKOSOC-LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža. Digitalizācijas sasniegumus pārtikas ražošanā, zivsaimniecībā un  mežsaimniecībā foruma atklāšanā jau ieskicēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, sākot ar ekonomiski un precizitātes ziņā attaisnojošos elektronisko pieteikšanos platību maksājumiem, bet šajā materiālā detāls ieskats sekcijas darbā par šiem jautājumiem.

Digitālās tehnoloģijas ilgtspējīgas un kvalitatīvas pārtikas ražošanai

Baiba Rivža uzsvēra, ka digitalizācijas un inovāciju tālākā attīstība ir izvirzīta arī kā uzdevums Eiropas Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada, t.sk. labākai zināšanu un informācijas apmaiņai, lauku apvidu sociālekonomiskajai attīstībai, mijiedarbei starp pētniekiem un lauku tīkliem. Augstskolām, pētniecības institūtiem, zinātniekiem ir jādibina kopīgas attīstības platformas ar konsultāciju dienestiem un lauksaimniekiem un jāmācās izmantot ar sensoru palīdzību iegūtos tā sauktos lielos datus aprites ekonomikai, videsspējai un nozares rezultātu uzlabošanai. Jaunu zināšanu un prasmju mācīšanās ir atslēgas vārds visos līmeņos - no viedo risinājumu radītājiem līdz izmantotājiem. Pētījumi liecina, ka daudziem reālajā lauku vidē pietrūkst zināšanu.

Uzņēmējs, LLU doktorants Uldis Plūmīte izcēla digitālo tehnoloģiju nozīmi nekaitīgas, ilgtspējīgas un kvalitatīvas pārtikas ražošanā. Latvijas lauksaimniecības digitālā vide strauji attīstās īpaši pēdējos trīs gados, piesaistot investīciju miljonus. Ilgtspējīgas pārtikas ražošana ir cieši saistīta, piemēram, ar lauksaimnieku spējām prognozēt labvēlīgus vai nelabvēlīgus apstākļus ražai. Ar digitālo tehnoloģiju palīdzību iespējams vairākus mēnešus iepriekš noteikt, cik sauss vai slapjš būs tas vai cits lauks. Ja ierīces rāda, ka palielināsies mitruma koeficients, tad iespējams laikus veikt speciālus regulēšanas pasākumus. Lauka procesa digitālo datu plānošanu gada griezumā var attiecināt uz visu, piemēram, dārzeņu ražošanas ciklu: lauku sagatavošanu, dārzeņu stādīšanu, novākšanu, sadali pa noliktavām un piegādi patērētājiem, lauku datu apstrādi un analīzi. Tieši darbs ar digitālo ierīču piegādātajiem liela apjoma datiem palīdz padarīt procesus efektīvākus un veicina jaunu produktu ražošanu. Tādējādi var atrast arī savu piemērotāko uzņēmējdarbības modeli, salīdzināt sevi ar citiem nozares pārstāvjiem.

LLU doktorante Natālija Kostrikova iepazīstināja ar tā sauktajām sadalītās virsgrāmatas / bloku ķēdes tehnoloģijām pārtikas drošībai (Blockchain) - tīklā tiek ievadīts pārredzams un izsekojams ierakstu kopums, kas risina jautājumu par aklu uzticēšanos / neuzticēšanos pārtikas ražotājiem un piegādātājiem globālajā un sarežģītajā pārtikas tirgū, vienlaikus arī nodrošina ātrāku un efektīvāku finanšu plūsmu. Kā zināms, sīva konkurence un augošs pieprasījums nereti visā pasaulē izraisa pārtikas skandālus, iemesli - krāpšanās, negodīga marķēšana (izrādās, dārzeņi nav bioloģiski audzēti un lopi nav ganījušies zaļās pļavās), sertifikācijas trūkums, nelegāla ražošana, pārtikas izraisītas slimības, pārtikas zaudējumi utt. Blockchain sistēma, produkta informācijas uzglabāšana visos piegādes ķēdes posmos sekmē pārredzamību, stiprina ar pārtikas autentiskumu saistītās garantijas, palielinās patērētāju uzticība ražotājiem un piegādātājiem, kurus savukārt ir iespējams saukt pie atbildības. Bet arī šajā sistēmā aktuāli ir datu drošības jautājumi.

Uz precīziem datiem balstīta lēmumu pieņemšana un saimniekošana, e-komercija

LLU Dzīvnieku zinātņu institūta pētniece Lāsma Cielava dalījās pieredzē par darbību Horizon 2020 projektā jeb tematiskajā tīklā 4D4F(Data Driven Dairy Decisions for Farmers / Uz precīziem datiem balstīta lēmumu pieņemšana piensaimniecībā), kas ir fokusēts uz sensoru tehnoloģiju piegādāto datu izmantošanas iespējām modernā piena lopkopībā - gan govkopībā, gan kazkopībā, un kurā starp 10 valstu partneriem Latviju pārstāv LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija.

Piena lopkopībā pazīstamas dažādu sensoru grupas: aktivitātes sensori, kas darbojas visu diennakti, ir pastāvīga pieeja datiem, tā rezultātā samazinās brāķēto dzīvnieku skaits, atvieglota govju meklēšanās pirmo simptomu pamanīšana, mastīta novēršana, samazinās darbaspēka un veterinārās aprūpes izmaksas ganāmpulkā; ir uzvedības sensori ēšanas, dzeršanas, gremošanas, atpūtas u.c. mērījumiem, kas ļauj noteikt, piemēram, tādas sakarības kā kāju un nagu veselības saistību ar ilgu gulēšanas laiku. Pastāv ne tikai ārēji, bet arī iekšēji lietojami sensori, piemēram, pH, temperatūras mērīšanai, sensors tiek ievadīts govs kuņģī un datus var iegūt ik pēc 5 minūtēm, tie tiek pārnesti uz datoru, kad govs tuvojas uztvērējantenai. Vēl ir pieejamas tādas tehnoloģijas kā ķermeņa kondīcijas novērtēšanas kameras, piemēram, laikus palīdz pamanīt vielmaiņas traucējumus; termālie attēli - ļauj vizuāli ieraudzīt iekaisumu, traumas; piena slaukšanas līnijas ir savienotas ar pārstrādes līnijām. Viedo tehnoloģiju priekšrocības - no palielinātas piena produktivitātes un teļu iegūšanas, paildzināta ganāmpulka mūža līdz labākai saimnieka dzīves kvalitātei. Moderno tehnoloģiju izmantošanā priekšgalā atrodas ASV un Rietumeiropas valstis, taču pirmie sensori piena lopkopībā jau pirms vairāk nekā desmit gadiem tika ieviesti arī LLU mācību un pētījumu saimniecībā "Vecauce". 4D4F mērķis ir panākt viedo tehnoloģiju izplatību, t.sk. sniedzot informāciju un zināšanas par dažādu tehnoloģiju lietošanas labo praksi. Projekta ietvaros ir izstrādātas vairāk nekā desmit rokasgrāmatas. Darba grupas diskusijā piedalījās arī MPS "Vecauce" direktors Indulis Ieviņš.

Vitālijs Osadčuks no LLU Tehniskās fakultātes iepazīstināja ar lauksaimniecībā lietotiem bezvadu sensoru tīkliem, kā arī bezvadu sensoriem meža tehnikai. Tas nodrošina precīzo lauksaimniecību - lauku aerofotografēšanu, automatizētu mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu devu noteikšanu, precīzu meliorāciju un lauku reljefa līdzināšanu pēc GPS datiem; precīzo lopkopību un putnkopību - mikroklimatu kūtīs, dzīvnieku marķēšanu uzskaitei, monitoringam, fizioloģisko procesu automatizācijai, u.c. ieguvumus. Svarīgs nosacījums ir lauksaimniecības mašīnu, sensoru un izpildiekārtu savienojamība. Viens no kavējošajiem faktoriem ir jauno tehnoloģiju izmaksas. Darba grupas diskusijā izskanēja viedoklis, ka modernās tehnoloģijas varētu attaisnoties platībās virs 100 hektāriem.

Jānis Donis no LVMI "Silava" iezīmēja viedās, precīzās mežsaimniecības aprises. Mežs aizņem vairāk nekā 50 procentus no Latvijas teritorijas. Viedie risinājumi ir noderīgi arī tādās mežsaimniecības palīgdarbībās kā inventarizācija, koksnes novērtēšana, kaitēkļu apkarošana u.c. Sensoru nesēji ir satelīti, gaisa transports - lidmašīnas, bet apstrādei nepieciešamo datu iegūšanai vairs ne vienmēr ir nepieciešami ļoti dārgie "dzelži" un ir izmantojami tādi aparāti kā droni, ir lietojamas bezmaksas brīvpieejas programmas, piemēram, LVM GEO platforma. Mežu jau sen vairs necērt, bet zāģē ar jaudīgu tehniku. Kā perspektīvās mežsaimniecības mašīnu sistēmas minamas attālināti vadāmās un autonomās mašīnsistēmas meža stādīšanai, meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei, pievešanai un izvešanai.

Uzņēmēja, LLU doktorante Ina Gudele pievērsa uzmanību stereotipu laušanai lauksaimniecībā - bieži valda uzskats, ka šajā tradicionālajā jomā nekas jauns nevar notikt, bet patiesībā nemitīgi daudz kas jau ir mainījies un joprojām mainās, un tas attiecināms arī uz e-komercijas izmantošanu lauksaimniecības uzņēmumos. Īpaši MVU sektorā tiek praktizēta digitālo rīku un sociālo tīklu apvienošanas pieeja, ražojumu izplatīšanai tiek nodotas ziņas "no mutes mutē", kas ir operatīvāk un lētāk par mājas lapu uzturēšanu. Pēc pētījumu datiem, 60 procentiem jauno uzņēmumu ir profils sociālajos tīklos un nav mājas lapu. Ar IT palīdzību ir pieejams ne vien lokālais, bet arī globālais tirgus. Šobrīd virsroku jau ņem tendence izmantot tālruņus, ne vairs galda datorus. Latvijā ir izplatījusies un attīstījusies tiešā pārdošana, kad pats uzņēmums nogādā produkciju galalietotājiem, kuri veido tīklus un savstarpēji izplata un sadala piegādāto preci. Šis process apvieno vairākus plusus - svaigi produkti, komunikācija, tirgus izpēte. Uzņēmumi radikāli maina mārketingu. Uz fona, kad lielā daļā pasaules ir pārtikas trūkums, Latvijai paveras milzu iespējas, bet stratēģiskiem mērķiem jātiek izvirzītiem valsts līmenī.

Pedagogu digitālās prasmes vairo audzēkņu zinātkāri

Industrija 4.0. nozīmē lietu internetu, liela apjoma datus, mākslīgo intelektu un robotizāciju, kam darbaspēks jāgatavo jau šodien, visticamāk, ka pašreizējiem bērnudārzniekiem un skolēniem nāksies par darbavietām sacensties ar robotiem. Viņus šai digitalizētajai dzīvei spēs sagatavot tikai šajā ziņā prasmīgi pedagogi. Turklāt Jelgavas Amatu skolas direktore Edīte Bišere minēja tādu pētījumā iegūtu atziņu, ka pedagogu digitālās prasmes vairo audzēkņu zinātkāri. Tātad neprasmīgs pedagogs nedrīkst kļūt par bremzējošu apstākli, un jāmācās visiem.

Sagatavoja Ausma Mukāne