5. novembrī Zemkopības ministrijā notika Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) izbraukuma seminārs „ICE - Support system for potential innovators in microbusiness of rural women", kurā piedalījās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), LLMZA, Latvijas Lauku sieviešu asociācijas (LLSA) u.c. pārstāves.
Seminārs tika rīkots Zviedru Institūta tematiskās partnerības „ICE - Inovācija. Radošums. Līdztiesība" ietvaros, bet tematika ir saistīta arī ar Valsts pētījumu programmu „Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai - jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC-LV)", kuras vadītāja ir LZA akadēmiķe, LLMZA prezidente, ICE projekta vadītāja Baiba Rivža.
Semināru atklājot, LLU pētniece, LLSA Padomes locekle, ICE projekta eksperte, EKOSOC-LV 5.2.3. projekta „Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesi un iespējas zināšanu ekonomikas kontekstā" pētniece Maiga Krūzmētra klātesošos iepazīstināja ar ICE projekta būtību, tā ietvaros apskatāmajiem jautājumiem, kā arī ar EKOSOC-LV būtību, plānotajiem pētījumiem. M.Krūzmētra uzsvēra, ka pašlaik Latvijā pietrūkst pētījumu par sieviešu iesaistīšanos inovatīvā uzņēmējdarbībā un aicināja klātesošos gan semināra laikā, gan turpmāk aktīvi iesaistīties domu apmaiņā, lai varētu izstrādāt nozīmīgus, pamatotus priekšlikumus sieviešu iesaistes uzņēmējdarbībā (t.sk., inovatīvā) veicināšanai gan vietējām, gan ES institūcijām.
Nākamā semināra jautājuma ietvaros M.Krūzmētra raksturoja elementus, kas veido Latvijā funkcionējošo lauku sieviešu mikrouzņēmējdarbības atbalsta sistēmu. Par pamatu izmantots Quadruple Helix modelis - sistēma, kuru veido četri savstarpēji iedarbojošies elementi (sastāvdaļas). Saskaņā ar šo modeli, saistībā ar mikrokreditēšanas kustību var izdalīt šādus sektorus: akadēmiskais sektors (LLU mācībspēki, kas ir mikrokreditēšanas idejas ienesēji Latvijā), privātais sektors (mikrokredīta grupu dalībnieces), publiskais sektors (likumi, regulas), pilsoniskais sektors (Latvijas Lauku Sieviešu apvienība, kurai ir liela loma mikrokredīta kustības veicināšanā).
Semināra turpinājumā Latvijas Lauku sieviešu asociācijas Mikrokredīta Fonda priekšsēdētāja Raimonda Ribikauska informēja par lauku sieviešu uzņēmēju grupu mikrokredīta kustības rezultātiem. Kopš 1999. gada mikrokredītu ir saņēmušas vairāk kā 160 sievietes. Ir pārstāvēts plašs nozaru klāsts (dažādu pakalpojumu sniegšana, primāro produktu ražošana, pārstrāde, dārzkopība, ar veselīgu dzīvesveidu saistītas nodarbošanās utt.). Papildus finansiālajam atbalstam tiek veicināta arī iesaistīto sieviešu zināšanu un prasmju kāpināšana, izmantojot LLKC sniegtās konsultācijas, Valsts lauku tīkla rīkotās apmācības, studijas LLU, pieredzes apmaiņu, mentoringu u.c. pasākumus. Runājot par inovatīvām darbībām, kas radušās mikrokredīta kustības ietvaros, R.Ribikauska minēja dažādus piemērus - kā inovatīvi produkti: biešu, pieneņu vīns; skābu kāpostu salāti ar ananāsiem, persikiem; ķiploku konfektes u.c.; kā inovatīvi pakalpojumi - projektu rakstīšana pēc pasūtījuma, dārza dizaina izstrāde, bērnu pieskatīšanas centra izveide u.c.; kā organizatoriskā inovācija - ekociematu veidošana. Jaunrade vērojama gastranomiskajā tūrismā, kas kļūst arvien populārāks. Par inovācijām var uzskatīt arī vēsturisko tautas tradīciju atdzīvināšanu, kā arī pieredzes pārņemšanu no citām valstīm. Sīkāk semināra dalībnieces tika iepazīstinātas ar Austrijas pieredzi. Noslēgumā R.Ribikauska uzsvēra, ka ir „jāmaina attieksme, jānodefinē vērtības, jāuzlabo kvalitāte, jārada jauni, inovatīvi produkti, jānodrošina nepārtraukta izglītošanās- gan sabiedrībai, gan arī uzņēmējdarbībā iesaistītajiem".
Latvijas Lauku sieviešu asociācijas vadītāja Rasma Freimane pastāstīja par LLSA paveikto un veicamo darbu sieviešu inovatīvas rīcības veicināšanā un attīstībā, kurā iespējams izdalīt vairākus virzienus: 1) LLSA darbojas kā jebkuras inovatīvas rīcības motivējošs spēks, lai lauku sievietes iesaistītu dažāda veida aktivitātēs (saskaņā ar Apvienības statūtos paredzētajiem uzdevumiem); 2) LLSA iesaista lauku sievietes dažādu projektu realizēšanā; 3)„vasaras skolu" organizēšana -1 līdz 2 dienu saieti, kuros pulcējas lielākas vai mazākas teritorijas lauku sieviešu vietējo organizāciju dalībnieces. Pasākumu programma ietver lekcijas, kultūras pasākumus, dažādas radošās darbnīcas un meistarklases, LLKC rīkotas apmācības uzņēmējdarbības pamatu apgūšanai. Runājot par nākotnē veicamo, R.Freimane uzsvēra, ka jāturpina un jāattīsta līdz šim iesāktais, aktīvāk iesaistot Zemgales un Kurzemes lauku sievietes; jāveicina sadarbība ar vietējām pašvaldībām lauku sieviešu aktivitāšu atbalstīšanai; jāiesaistās grāmatas izveidē par labākajiem lauku sieviešu inovatīvās uzņēmējdarbības pieredzes piemēriem.
Gulbenes novada pašvaldības aģentūras „Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs" vadītāja Iveta Kovtuņenko klātesošos iepazīstināja ar Gulbenes novada pašvaldības pieredzi atbalsta sniegšanā novada mājražotājiem un amatniekiem, t.sk., inovatīvas uzņēmējdarbības veicināšanai.
Kā viens no pozitīviem un iedvesmojošiem piemēriem tika minēts Zaļais tirdziņš, kurš notiek katra mēneša trešajā sestdienā un tiek rīkots jau kopš 2012. gada aprīļa. Šajā tirdziņā piedalās ne tikai vietējie amatnieki un mājražotāji, bet tirgotāji brauc arī no citām tuvākām un tālākām Latvijas vietām (vasarā - vairāk kā 200 tirgotāji). Invalīdu un pensionāru biedrībām tirdziņā tiek piedāvātas bezmaksas tirdzniecības vietas.
Pašvaldība ir izgatavojusi tirdzniecības galdus, kā arī uzrakstus, ko likt uz galdiem, lai veicinātu tirgotāju atpazīstamību un ieinteresētu pircējus. Šos uzrakstus tirgotāji ņem līdzi, arī braucot tirgot savu produkciju uz citiem Latvijas novadiem. Vietējo uzņēmēju ražotās produkcijas popularizēšanai ir izstrādāts zīmols „Ražots Gulbenes novadā".
Vasaras periodā tirdziņš notiek Jaunatnes parkā, savukārt ziemas periodā - Gulbenes dzelzceļa stacijā. Ar vietējā uzņēmēja atbalstu tiek nodrošināts autobuss, ar kuru pircēji var nokļūt līdz tirdziņam un pēc tam tiek nogādāti mājās. Kā minēja I.Kovtuņenko, tirdziņš ne tikai atbalsta vietējos ražotājus, bet pilda arī sociālo funkciju, apvienojot cilvēkus.
Papildus Zaļā tirdziņa rīkošanai, novads finansē dalības maksu un nodrošina stenda noformējumu saviem mazajiem ražotājiem starptautiskās izstādēs; sedz transporta izmaksas tirdzniecības galdu nogādāšanai uz lielākajiem apkārtnes gadatirgiem; dāvanām sadarbības partneriem pašvaldība iegādājas tikai savu amatnieku un mājražotāju produkciju; semināru un pasākumu rīkošanai pašvaldība izmanto vietējo mazo tūrisma uzņēmēju piedāvātās telpas utt.
Semināra turpinājumā LLSA Amatniecības un mākslas nodaļas vadītāja Iveta Meiere informēja par inovatīvām iespējām, kā veicināt lauku sieviešu - uzņēmēju ražotās produkcijas mārketingu. Pašlaik LLSA amatnieces, pārtikas amatnieces, rokdarbnieces var piedalīties vietējos tirdziņos, izstādēs, izmantot LLSA Tīkla info iespējas, piedalīties Latvijā rīkotās starptautiskās izstādēs („Baltic Fashion & Textile", „Dārzs un Flora" (Ķīpsalas izstāžu hallē), „Lauku sēta" (Rāmavas izstāžu hallē)). Kā inovatīvu saražotās produkcijas izplatīšanas veidu I.Meiere minēja virtuālu amatniecības izstrādājumu veikaliņu izveidi internetā (semināra dalībniecēm sīkāk tika pastāstīts par interneta vietni www.etsy.com, bet interneta veikalus var veidot arī portālos www.facebook.com un www.draugiem.lv u.c.). Lai sievietes - uzņēmējas iedrošinātu paplašināt savas produkcijas noietu, pārdodot izstrādājumus internetā, 2015. gada janvārī, februārī ir paredzēts rīkot informatīvus kursus. Kā otru inovatīvu ideju I.Meiere minēja bukletu veidošanu par Latvijas amatnieku darinājumiem, kurus izplatītu potenciālajiem šo izstrādājumu pircējiem ASV.
Semināra noslēgumā dalībnieces atzina, ka uzzinātā informācija bijusi interesanta un noderīga, savukārt semināra vadītāja M.Krūzmētra aicināja arī turpmāk dalīties ar idejām un sadarboties, lai veicinātu inovatīvas, radošas, dzīvotspējīgas uzņēmējdarbības attīstīšanu gan jau esošo, gan topošo sieviešu - uzņēmēju vidū.
Prezentācijas:
Iveta Kovtuņenko Atbalsts mājražotājiem un amatniekiem
Iveta Meiere Inovatīvas lauku sieviešu- uzņēmēju ražotās produkcijas marketinga veicināšana